Ķīnas ģeogrāfiskais raksturojums un dabas apstākļi.
Ķīna atrodas Austrumāzijā starp Krieviju ziemeļos, Dienvidaustrumu Āzijas valstīm un Indiju dienvidos un dienvidrietumos.Austrumos Ķīnu apskalo Austrumķīnas jūra.
Ķīnas teritoriju dienvidu daļā šķērso Dienvidu tropu loks. Lielākā tās daļa ziemeļos un rietumos atrodas mērenajā klimata joslā, bet dienvidaustrumos- subtropu klimata joslā. Piekrastē ļoti izteikta musonu ietekme. Rietumu –austrumu virzienā teritorija stiepjas pāri 60 meridiāniem un 4 laika joslām, bet ziemeļu- dienvidu virzienā pāri 50 paralēlēm.
Ķīnas teritorijas izstieptība gan R-A virzienā (5200km) gan arī Z-D virzienā (5500 km) tas stipri ietekme klimatu.
Teritorijas reljefs, kas lielā mērā ir noteicis iedzīvotāju izvietojumu. Apmēram 33% no Ķīnas teritorijas aizņem kalni.
Austrumķīnā atsķirībā no Rietumķīnas ir mainīgāks klimats un daudzveidīgāka augu valsts. Labvēlīgie dabas apstākļi Austrumķīnā veicināja zemkopības attīstību un valsts izcelšanos. Milzīgākajā Ķīnas teritorijā vērojami daudzveidīgi dabas apstākļi. Parasti izšķir 3 atšķirīgas daļas: Himalaji un Tibeta (augstkalnu klimats), sausie , tuksnešainie ziemeļrietumi (kontinentālais klimats) un līdzenā austrumu daļa (musonu klimats).
Himalaji un Tibetas kalniene ir pasaulē lielākais kalnu masīvs ar klinšainām, sniegiem klātām grēdam, kuru augstākās virsotnes sasniedz 8000 m augstumu. Milzīgi ledāji slīd pa nogāzēm dziļās ielejās, kuras mutuļo straujas upes. Gandrīz visu gadu te valda ledaini vēji un plosas sniega vētras. Retinātajā gaisā ir grūti elpot. Gada vidējā teperatūra ir zemāka par +5 C. Tikai atsevišķās upju ielejās ir vairāk nokrišņu un piemēroti apstākļi augstkalnu miežu un kviešu audzēšanai. Tur parasti izvietojas zemnieku ciemati. Iekšējo rajonu sausās stepes var izmantot tikai ganībām. Tur redzami tibetiešu aitu, kazu un jaku bari.
…