Masu kultūras pirmsākumi
Kopš 20.gadsimta sākuma visās rūpniecības valstīs ir saīsinājies darba laiks. Piemēram, Savienotajās Valstīs 20.gados 60 stundu darba nedēļu nomainīja 48 stundu darba nedēļa. Ziemeļvalstīs likumi par darba laiku paredzēja 8 stundu darba dienu. Pilsētniekiem tagad bija vairāk brīvā laika, nekā agrāk. Darba algu pieaugums nodrošināja arī reālo ienākumu pieaugumu, jo laika posmā pirms Pirmā pasaules kara cenas bija samērā stabilas. 20.gados turpinājas iedzīvotāju dzīves līmeņa celšanās. Pilsoņu brīvā laika, pirktspējas un politiskās nozīmības pieaugums stipri ietekmēja informācijas apmaiņas un izpriecu attīstību. Sākās masveida izklaides un masu saziņas līdzekļu laikmets. Attīstās elektriskie sakaru līdzekļi.
Kino izgudrojumi un sociālpolitiskie apstākļi pasaulē kino pirmsākumos
Kādā Parīzes kafejnīcā 1895.gada decembrī cilvēki pirmoreiz pasaulē skatījās kino. To rādīja divi brāļi- francūži Ogists un Luijs Limjēri. Lai gan tie bija tikai daži vienkārši, īsi skati, kopš tā brīža kino kļuva populārs. Pirmās bija mēmās filmas, kurās uzraksti uz ekrāna paskaidroja darbību. Pianists atskaņoja filmai atbilstošu mūziku, piemēram, strauju un dramatisku pakaļdzīšanās epizožu laikā.
Kinematogrāfiju ap gadsimtu miju vēl uzskatīja par maznozīmīgu jaunumu; viens no tās izgudrotājiem, Tomass Alva Edisons, to nosaca par pārejošu modes untumu. Tās popularitāte tomēr strauji pieauga. Satura vienkāršība un biļešu lētums padarīja to pirmām kartām par nabadzīgo pilsētnieku izklaides veidu. Lielākoties kino apmeklēja sievietes. Savienotajās Valstīs 20.gadsimta 20.gados tikai 30% kinoteātru apmeklētāju bija vīrieši.
Par kinoteātra dzimšanas dienu tiek uzskatīts 1895.gada 28.decembris. šajā dienā Luijs un Ogists Limjēri parādīja parīziešiem savas pirmās lentes.…
