Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
3,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:703298
 
Author:
Evaluation:
Published: 08.05.2008.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 10 units
References: Used
Extract

Itāļu kino ir viens no nozīmīgākajiem Eiropā. Tam ir bijusi būtiska loma Itālijas nacionālajā kultūrā, īpaši laika posmā starp 1930. un 1980. gadu, un tas ir izbaudījis starptautisku cieņu un panākumus – vispirms īsi pirms Pirmā pasaules kara, kad pasauli iekaroja tādas itāļu lielfilmas kā Quo vadis? (rež. E. Gvaconi, 1913), Gli ultimi giorni di Pompei (Pompejas pēdējās dienas, rež. L. Madži, 1908, un M. Kazerīni, 1913) un Cabiria (Kabīrija, rež. Dž. Pastrone, 1914); nākamo reizi ar neoreālisma virzienu 40. gados, kā arī 60. un 70. gados ar Itālijas ieguldījumu starptautiskajā kinomākslā un ar tā dēvētajiem ‚spageti‘ vesterniem. Taču pretstatā franču kino, itāļu kino raksturo smagi pārtraukumi, un slavas gadi ir mijušies ar periodiem, kad gan producēšanas kvantitāte, gan kvalitāte kritusies ļoti zemu.1,2
Savā darbā sīkāk aplūkošu divus periodus – kino attīstību Musolīni fašistiskā režīma laikā, jo man likās interesanti noskaidrot, kā šajā laikā varētu attīstīties kinoindustrija, kā arī zināmā mērā ar to saistīto neoreālisma periodu, jo tas tiek uzskatīts par vienu no spožākajiem pēckara kinomākslas uzplaiksnījumiem ne vien itāļu, bet arī visas pasaules kinovēsturē.…

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register