Klases audzinātājs un tā darbība mūsdienās

Nobeigums
Latvijā tāpat kā daudzviet pasaulē, daudz runā par izglītību un maz par audzināšanu. Mēs ciešam no sakropļotas audzināšanas kultūras. Mēs neesam spējīgi dot jaunatnei nepieciešamos audzināšanas apstākļus. Nepieciešamās stingrības apstākļus. Mēs nezinām, kādu audzināšanas stilu izvēlēties – robežas bez brīvības, brīvību robežās vai brīvību bez robežām. Mēs bērniem brīvību uzticam pārāk priekšlaicīgi. Nepareizas audzināšanas sekas ir savas vērtības neapzināšanās, neticība saviem spēkiem. Tam seko neizdošanās skolā un tālākajās akadēmiskajās gaitās.
Mūsdienu skola ir valsts vai privātpersonu organizēta institūcija, kas daudzveidīgi strukturēta kompleksai un sistemātiskai skolēnu līdzsvarotas personības attīstības un socializācijas funkciju realizēšanai, skolēnu – skolotāju – vecāku – sabiedrības mijiedarbībā. Demokratizējoties sabiedrībai, katram no bērnības ir iespēja ģimenē un skolā radoši veidot savu dzīvi, pilnīgot savas spējas, gudrību un attieksmi.
Mūsdienu pieaugušo sabiedrība ir orientēta uz naudu, personīgo māju, labi apmaksāto darbu. Šī pretruna sabiedrībā veido arī vienu no paaudžu savstarpējo attieksmju problēmām. Skolēni ātrāk pieņem materiālās dzīves problēmas un to sasniegšanas praksi, nekā garīgo tautas ideju mantojumu. Tādēļ sociālo ērtību veidošanās skolēnu attieksmju audzināšanas procesā ir aktuāla, jo tā saistās ar skolēnu nevērīgu attieksmi pret savas personības izkopšanu un nepietiekamu pašpilnveidošanos mācībās. Tas noved pie nespējas risināt daudzas dzīves problēmas. Mūsdienās viens no izpausmes veidiem šādai parādībai ir cilvēku vēlme celt savu nozīmību, meklējot nepilnības citos, bet ne kļūdas sevī.
…