SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Kursa darba rakstīšanas gaitā, autore nonākusi pie šādiem secinājumiem:
1. Uzņēmuma konkurētspēja ir tā reģiona spēja radīt un atbalstīt konkurences vidi savā teritorijā, lai sekmētu esošo ekonomisko subjektu konkurētspēju vai piesaistītu konkurētspējīgus ekonomiskos subjektus no ārzemēm. Pasaules ekonomikas praksē reģiona konkurētspēju, galvenokārt, nosaka pēc tā ekonomiskās nozīmības globālajā. Pēc Pasaules ekonomikas forumu metodikas reģionu konkurētspēja ir cieši saistīta ar to ekonomiskās attīstības stadiju – konkurētspējīgākie reģioni, galvenokārt, inovāciju stadijā;
2. Konkurētspēja ir viens no pamatfaktoriem uzņēmuma spējai pārvarēt barjeras, ienākot jaunos tirgos. Veiksmīgi izveidota klasteru vide labvēlīgi ietekmē klasterī ietilpstošo uzņēmumu konkurētspēju, veicinot savstarpējo konkurenci, inovāciju rašanos un paaugstinot efektivitāti;
3. Atsevišķās nozarēs tirgus barjeras jaunu uzņēmumu ienākšanai tirgū ir viens no būtiskākiem faktoriem, kas veicina zemu konkurences līmeni šajā nozarē. Klasificējot tirgus barjeru, iespējams identificēt barjeras, kuru ietekmi uzņēmums ar savu rīcību var mazināt. Viena no iespējām šādu barjeru pārvarēšanai ir klasteru veidošana;
4. Termins “klasteris” parādījās ekonomikas zinātnē tieši kā reģionālās ekonomikas fenomens, akcentējot reģionālās lokalizēšanas aspektu ekonomiskajā mijiedarbībā. Klasteris ir viena no ekonomisko subjektu ekonomiskās mijiedarbības formām, kurai raksturīgas un vienlaicīgi pastāv četras obligātās pazīmes: dalībnieku juridiskā patstāvība, ekonomiskā savstarpējā sasaiste uz īpašuma attiecību pamata, darbības tipu dažādība un statusu daudzveidība, kā arī ģeogrāfiskā koncentrācija viena reģiona ietvaros.
5. Klasteru pieejas efektīva izmantošana var palīdzēt uzņēmumiem paaugstināt to konkurētspēju, tādējādi stimulējot daudzveidīgus inovatīvus procesus, kuru īstenošanai kļūst pieejami lielāki finanšu, materiālie un cilvēkkapitāla resursi;
6. Klasteru lomas noteikšanas metodoloģiskais pamats reģionu konkurētspējas paaugstināšanā ir M.Portera klasiskais romba modelis, kas sistēmiski apraksta reģiona konkurētspējas priekšnosacījumus, iekļaujot to skaitā arī klasterus;
7. Konkurētspējas veicināšanai nav pietiekoša atbalsta valsts un reģionu līmenī. Dažādu institūciju vadītājiem nav izpratnes vai zināšanu par konkurētspējas veicināšanas jautājumiem un pasākumiem;
8. ASV un Eiropas attīstīto valstu ekonomika lielākā mērā ir klasterizēta, citas valstis mēģina pārņemt šo pieredzi, adaptējot to savas ekonomikas specifikai. Attīstīto valstu pētniecība tiek koncentrēta uz klasteru attīstības jautājumiem, citās valstīs, kuras sāk ieviest klasterizācijas pieredzi – uz klasteru lietderības un izveides jautājumiem. Kaut gan ekonomiskās klasterizācijas ideja Latvijā ir pietiekami plaši izplatījusies, tomēr ārzemju veiksmīgas klasterizācijas pieredzes izmantošanas iespējas Latvijā ir ierobežotas;
9. Autore secina, ka Latvijas valdības īstenotajiem pasākumiem klasteri reāli Latvijā neveidojas. Vienīgais un ļoti svarīgais šo pasākumu rezultāts ir sabiedrībā un uzņēmēju vidū radusies un izplatījusies ideja radīt klasterus Latvijā;
10. Baltijas valstu reģionu attīstība netiek analizēta vai vērtēta valsts pasūtītos pētījumos, liedzot valstu valdībām pārņemt labo praksi no kaimiņu teritorijām, kurās ir līdzīgi sociāli ekonomiskie un dabas apstākļi
11. Latvijā nepietiek izglītotu speciālistu, kas varētu veidot un attīstīt klasterus, jo izglītības iestādēs nav izveidotu atsevišķu priekšmetu, kas apskatītu un koncentrētos uz šo problēmu.
…
