Klavieru uzbūve un vēsturiskā evolūcija

Klavieres kļuvušas par vienu no vairāk spēlētajiem instrumentiem, tās izmanto gan dažādos ansambļos, gan pavadījuma spēlē, gan kā soloinstrumentu, aptverot visdažādākos žanrus un stilus – no klavieru sonātes līdz pat avangarda eksperimentiem un džeza improvizācijām.
20. gs. vērojama tendence izmantot klavieres arī kā sitaminstrumentu. 1930. gadā amerikāņu komponists H. Kauels ieviesa klasteru tehniku, bet viņa tautietis Dž. Keidžs modificēja jau pašu instrumentu savdabīgu efektu radīšanai, t. s. instrumenta preparācija jeb sagatavotās klavieres. Atsevišķu skaņu tembru maina, izvietojot starp stīgām dažādus prikšmetus, pārskaņojot stīgas, ieskandinot tās ar pirkstiem vai īpašiem āmuriņiem tieši rezonanses kastē. Keidžs par skaņas avotu izmantoja visu instrumentu, piemēram, sitiens ar klavieru vāku, sitiens pa klavieru apakšu.
Bet vēl līdz šiem izgudrojumiem klavieru attīstībā ir bijuši ļoti daudzi sasniegumi. Šim instrumentam nācās mērot garu vēsturiskās evolūcijas ceļu līdz tas kļuva par tādu, kādu mūsdienās redzam un lietojam to mēs.
Mērķis - Izpētīt klavieru uzbūvi un vēsturisko evolūciju.
Uzdevumi -
1.Jēdziena klavieres būtība
2.Raksturot klavieru uzbūvi
3.Izpētīt klavieru vēsturisko evolūciju…