Klimatisko rādītāju izvērtējums Latvijā

SECINĀJUMI
Pēc praktiskā darba izpildes un literatūras apskata secināju, ka:
1. Tendencei pieaugt nokrišņu daudzumam ziemas sezonā (janvārī, februāri) un samazināties rudens sākumā (septembrī) ir ne tikai Kolkā, bet arī visā Latvijā.
2. Vislielākie temperatūru un nokrišņu ekstrēmi normas periodā ir vērojami no 20. gadsimta 70. gadu beigām līdz 90. gadu beigām.
3. Maksimālā un minimālā gaisa temperatūra no 1925.gada līdz 2010.gadam ir pieaugusi, bet nokrišņu daudzums ir palielinājies tikai pēdējos 10 gados, kas izskaidro to kāpēc nokrišņu pieaugums neparādās normas periodā (1971.-2000.).
4. Gaisa temperatūras lielākais pieaugums ir pavasarī (Kolkā aprīļa mēnesī), mazākais pieaugums vasaras un rudens mēnešos.
5. Latvijā nokrišņu daudzuma intensitāti galvenokārt nosaka gaisu masu pārnese no Atlantijas okeāna ziemas mēnešos.
6. Kolkā lielākie temperatūras minimumi vērojami februāra mēnesī, bet maksimumi augusta mēnesī.
7. Relatīvais gaisa mitrums un gaisa temperatūra ir cieši saistīti rādītāji. Palielinoties temperatūrai, samazinās gaisa mitrums, un otrādi.
8. Pieaugot augstumam spiediens krītas un temperatūra palielinās.
9. Ūdens tvaika piesātinājums un temperatūra ir cieši saistīti rādītāji, temperatūrai pieaugot maksimāli, iespējamais ūdens tvaiku daudzums pieaug.
…