Nobeigums
Visā vēstures gaitā mēs varam sastapt simtiem, tūkstošiem cilvēku, kuri apgalvo, ka ir
saņēmuši īpašu atklāsmi par dzīves realitāti. Tāpat varam sastapt simtiem mesiju: Sīmanis no Pērasdumpinieks,
kurš sacēlās pret Romas varu, vai Jēzus laikabiedrs gnostiski tendētais samāriešu
burvis Sīmanis no Gītas, vai vēlāk Spānijā dzīvojošais jūdu kabalists Abrahams Abuāfija un 17.gadsimtā arī Sabtais Cvī, un vel daudzi citi.
Katrs no šiem mesijām nāk ar savu mācību un savu rakstu interpretāciju vai pat saviem
rakstiem un kanoniem, līdz ar to arī ar savu Debesu Valstības interpretāciju. Revolucionāriem kā Pēras Sīmanim Debesu valstība ir sociāli politisks veidojums un šāda veida Debesu valstības nav domātas visiem. Tā ir jūdu, izredzētās tautas, harmoniska dzīvošana svētajā zemē ar mesiju kā līderi priekšgalā. Savukārt samārieša Sīmaņa Debesu Valstība ir ezotēriska Dieva “saprašana” un “došanās prom” no materiālās pasaules, kas šajā dzīvē nav pa spēkam visiem.
Debesu valstība, ko piedāvā Jēzus ir pavisam atšķirīga no tās, ko piedāvā citi “mesijas.”
Jēzus Debesu Valstībā drīkst ieiet kā ebreji, tā samārieši, kā spēcīgie, tā mazāk spēcīgi, kā vīrietis tā sieviete, kā vecs, tā jauns. Ieiešana Jēzus Debesu Valstībā nav nepieciešama īpaša atslēga, ko kāds nopelna savas dzīves laikā vai īpašs apziņas vai garīguma stāvoklis. Debesu Valstība ir iespējama te un tagad un nav nepieciešams gaidīt pasaules bojāeju, vai atklāt īpašu Dieva kodu ar kuru iespējams atvērt Debesu Valstības vārtus, kā tas attēlots Darena Aronosovskija mākslas filmā “Pī.”39
Jēzus nenāk cīnīties pret to, ko valentīnieši sauca par demiurgu. Demiurgs nav atsevišķa
radība, vai spēks, tas nav neatkarīgs no Dieva. Demiurga ideju drīzāk iespējams saprast kā mūsu prāta konstrukciju. Nag Hamadi atrastais Filipa evaņģēlijs mums deklarē: “Dievs radīja cilvēkus un cilvēki radīja dievu. Tā tas šajā pasaulē notiek. Cilvēki rada savus dievus un pielūdz to, ko paši ir radījuši”40 Jautājot vai demiurgs ir otrs Dievs blakus Dievam mana atbilde drīzāk būs nē. Demiurgs ir no Dieva atsvešināta apziņa, gluži tāpat kā cilvēka apziņa. Līdz ar Ādama un Ievas krišanu radās demiurgs. Ja mēs paši sevi saucam par dieviem, tad demiurgs ir atsevišķa vienība. Taču, kā mēs zinām cilvēks nāk no Dieva. Šo pašu ideju izsaka arī Pauls Tilihs, kad viņš runā par “Dievu virs Dieva.”
Jēzus drīzāk atklāj to Dievu, kas ir virs Dieva. Daudzos laikos un kultūrās cilvēki ir sekojuši
kultūras normām un likumiem, taču tas pestīšanu nevienam nenes. Tas nenozīmē, ka Jēzus vēlējās
atmest likumu un kultūras parašas un redzēt mūs kā dumpinieciskus, pret sistēmu vērstus
anarhistus. Par to liecina viņa sacītais par nodevu ķeizaram: “Dodiet ķeizaram, kas ķeizaram pieder, un Dievam, kas Dievam pieder.” Valentīnīns apgalvoja, ka bauslības un likuma pildīšana var palīdzēt cilvēkam viņa ceļā, taču tā pati par sevi pestīšanu nenes.
…
