Jau 5. – 4. gadsimtā pirms mūsu ēras Senajā Grieķijā filozofi pauda viedokli par matērijas pastāvēšanu, par tās uzbūvi. Daži pauda, ka tā ir vienota, nedalāma, bet citi uzskatīja, ka tā sastāv no sīkām daļiņām – atomiem (tulkojumā no grieķu valodas – nedalāms). Šie uzskati radās tad, kad filozofi meklēja Visuma rašanās izskaidrojumu. Tieši Dēmokrita uzskats par matērijas uzbūvi no atomiem lika pamatu materiālismam, kas savukārt sekmēja šī uzskata tālāku izpēti.
No tā laika pagāja daudzi gadsimti, kamēr cilvēki sāka interesēties par atoma pastāvēšanu un sāka tā izpēti. Var piebilst, ka iemesls šai kavēšanai nebija parastais cilvēka slinkums, bet gan daudzie kari, slimības un arī pastāvoša vara. Kad šie šķēršļi tika kaut daļēji pārvarēti, nāca gaismā arī zinātniska rakstura darbi, publikācijas par matēriju, atomu, elementu, vielu u.t.t.
Šo izpēti turpināja slaveni zinātnieki kā Mihails Lomonosovs (19.01.1711. – 15.04.1765. g.), franči A. L. Lavuazjē (26.08.1743. – 08.05.1794. g.) un Z. Prusts, angļu ķīmiķis Dž. Daltons (1766. – 1844.), itāļu fiziķis A. Avogadro un, protams, bija arī daudzi citi mazāk populāri cilvēki, kas palīdzēja uzskata veidošanā par atomu, kādu mēs pazīstam mūsdienās.
Periodiskais likums, ko formulēja Dmitrijs Mendeļejevs, rāda likumsakarību starp visiem elementiem. Tas rāda, ka pamatā visiem atomiem ir kaut kas kopīgs. Līdz 19. Gadsimta beigām ķīmijā valdīja uzskats, ka atoms ir molekulas sīkākā daļiņa, kas nav tālāk dalāma. Pastāvēja uzskats, ka visās ķīmiskajās reakcijās sadalās un rodas tikai molekulas, bet atomi paliek neizmainījušies. 19. Gadsimta beigās tika izdarīti atklājumi, kas parādīja par iepriekš minētā uzskata nepareizīgumu. Tika pierādīta atoma sarežģītās uzbūves esamība un tā pārvēršanās no viena veida citā.
Šie atklājumi arī bija ierosinājums atoma uzbūves pētīšanai.
Pirmo ievērojamo soli spēra Džons Daltons (viņš tiek uzskatīts par ķīmiskās atomistikas radītāju). Viņš pētīja gāzes, un tieši to pētījumu rezultātā Dž. Daltons nonāca pie secinājumiem:
Visi viena elementa atomi ir gluži vienādi.
Dažādu elementu atomi var savienoties cits ar citu dažādās attiecībās.
Katra elementa atomam ir raksturīga sava noteikta atommasa.
Pats lielākais Dž. Daltona nopelns ir atommasas jēdziena radīšana. Patiesās atomu masas, protams tajā laikā nevarēja iegūt, tādā veidā šis zinātnieks ieviesa arī relatīvās atommasas aprēķināšanu – viņš patvaļīgi izvēlējās kāda atoma masu par vienību un izrēķināja pārējo attiecību pret to.
Līdz Dž. Daltonam pastāvēja uzskats, ka atoms pēc savas uzbūves ir blīva, nedalāma daļiņa, bet līdz ar elektrona atklāšanu nāca klajā jaunas teorijas.…
