Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
3,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:569360
 
Evaluation:
Published: 22.01.2007.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 4 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
1.  Atomu uzbūve    3
1.1.  Atomu uzbūves vēsture    3
1.2.  Mūsdienu atomu uzbūves teorija    3
1.3.  Atomu izmēri    3
2.  Atomu kodolu uzbūve    4
2.1.  Ķīmiskā elementa atoms    4
2.2.  Ūdeņraža atoma kodols- protons    4
2.3.  Atoma kodola protonu- neitronu modelis    4
2.4.  Atomi un ķīmiskie elementi    4
3.  Kodolspēki.    5
4.  Kodolsintēze    5
4.1.  Fosilais kurināmais    5
5.  Kodolu dalīšana    5
5.1.  Kodolu dalīšanās reakcijas    5
5.2.  Kodolenerģija    6
6.  Starojuma veidi    6
6.1.  Starojuma veidi to sastopamība un rašanās    6
6.2.  Elektromagnētiskie viļņi.    7
6.3.  Elektromagnētiskais spektrs    7
6.4.  Infrasarkanie (IS )stari    7
6.5.  Īsviļņu starojums    8
6.6.  Ultravioletie (UV) stari    8
6.7.  Rentgenstari    9
6.8.  Dabiskā radioaktivitāte    9
6.9.  f bloka elementi    9
6.10.  α (alfa ) staru radioaktivitāte    10
6.11.  β (beta) staru radioaktivitāte\    10
6.12.  γ (gamma) staru radioaktivitāte    10
7.  Starojuma ietekme uz vidi    11
7.1.  Saules starojums    11
7.2.  Radioviļņi un mikroviļņi    11
7.3.  Datēšana ar radioaktīvo oglekli    12
8.  Kodolreaktori    12
8.1.  Kodolreaktora darbības principi    12
8.1.1.  Lēno neitronu reaktors    13
8.1.2.  Ātro neitronu reaktors- brīders    13
8.1.3.  Hibrīders    13
8.1.4.  Kodoltermiskie reaktori ar magnētiskajām sistēmām    14
8.1.5.  Inerces kodoltermiskie reaktori    14
8.2.  Kodolreaktoru radioaktīvā aizsardzība    14
8.3.  Kodolelektrostacijas    15
9.  Kodolreaktoru izplatība Baltijā un Latvijā    15
  Izmantotā literatūra    16
Extract

Visuma telpa ir veidota no ļoti sīkām daļiņām, ko sauc par atomiem. Sengrieķu filozofs Dēmokrits 4.gs.p.m.ē uzskatīja, ka atoms ir mazākā “esamības“(vielas) daļiņa. Aptuveni pirms 2500 gadiem grieķu filozofi strīdējās par atomu vielas uzbūvi. Viena domātāju grup- atomisti - uzskatīja: ja būtu iespējam vielu sadalīt arvien sīkākās un sīkākās daļiņās, beidzot iegūtu tik mazu daļiņu, ka to tālāk sadalīt nebūtu iespējams. Vārds atoms radies no grieķu vārda atomos, kas nozīmē “nedalāms” un tam ir sena izcelsme.
Laikā starp 1803. un 1807. gadu angļu ķīmiķis Džons Daltons šīs idejas tālāk attīstīja savā vielas atomārās uzbūves teorijā. Viņš uzskatīja, ka atoms nevar radīt un iznīcināt, un ka atomi ir savstarpēji vienādi un ķīmiskās reakcijās nemainās. Tīrā ķīmiskā elementā visi atomi ir vienādi un Daltons uzskatīja, ka atomiem ir sīku lodīšu veids.

1.2 Mūsdienu atomu uzbūves teorija

Džona Daltona teorijā nekas nebija runāts par atomu uzbūvi. 1897. gadā tika atklāta pirmā elementārdaļiņa, kas ietilpst atomu sastāvā. To nosauca par elektronu. 1911. gadā angļu fiziķis Ernests Rezenfords (1871 – 1937) atklāja, ka katram atomam ir blīvs pozitīvi lādēts kodols un ieteica planetāro atomu modeli. Lai izskaidrotu atomu elektromagnētiskās starojuma īpatnības, planetāro atomu modeli tālāk pilnveidoja dāņu fiziķis Nilss Hendriks Bors (Bora teorija). Šī gadsimta 30 – ajos gados radās kvantu mehānika, kuras ietvaros tagad tiek izskaidrotas ar atoma kodola uzbūvi saistītas vielu elektriskās, magnētiskās, optiskās un citas īpašības. 1932. gadā atklāja neitronu.
Mūsdienu atomu uzbūves teorija apgalvo, ka atoms sastāv no kodola, kuru veido protoni un neitroni, un elektroni, kas pārvietojas ap kodolu. Neitronu un protonu masa ir vairāk nekā 1800 reižu lielāka par elektrona masu. Protoniem ir pozitīvs lādiņš, elektroniem- negatīvs, bet neitroniem lādiņa nav.
Elektroni kustas ap kodolu pa noteiktām orbītām. Tas tādēļ, ka pastāv elektriska pievilkšanās starp elektrona negatīvo lādiņu un kodola protonu pozitīvo lādiņu. Neitroni palīdz saturēt kodolu kopā. Ja to nebūtu, pozitīvie lādētie protoni cits citu atgrūstu.
Atomu uzbūves teorijas ir modeļi, ko zinātnieki lieto, lai izskaidrotu savus eksperimentus. Lai cilvēks redzētu atomu, tas būtu jāpalielina 100 milj. reižu, lai iegūtu attēlu ar viena centimetra diametru, tās atomi ir tukša telpa. Mūsdienu atomu uzbūves teorija arī uzsver, ka elektroni kustas pārāk ātri, lai varētu noteikt to atrašanās vietu atomā ar zināmu precizitāti. Tie ir kā negatīva lādiņa mākonis, kas apņem kodolu.…

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −4,98 €
Work pack Nr. 1185607
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register