Jēdzienam „atoms”, kas nozīmē nedalāms, ir sena izcelsme. Sengrieķu filozofs Dēmokrits uzskatīja, ka atoms ir mazākā „esamības” (vielas) daļiņa. Mūsdienu atomāro priekšstatu veidošanās saistīta ar ķīmijas attīstību. Angļu zinātnieks Džons Daltons viens no pirmajiem uzskatīja, ka ķīmiskā elementa atomi visi ir savstarpēji vienādi un ķīmiskajās reakcijās nemainās. 19. gadsimtā jau eksperimentāli noteica ķīmisko elementu atomu aptuvenas masa un izmērus. Pirmo atoma iekšējās uzbūves modeli, pamatojoties uz elektronu teorijas priekšstatiem, ieteicis angļu zinātnieks Džozefs Džons Tomsons 1900. gadā. Pēc Dž. Tomsona uzskatiem elektroneitrālā atomā ir noteikts skaits elektronu, kas it kā „peld” pozitīvi lādētā elektriskā šķidrumā (1. attēls). Ja elektriskā šķidruma pozitīvais lādiņš un negatīvie elektroni elektriskajā laukā novirzās pretējos virzienos, atoms polarizējas (2. attēls). Šādi izskaidroja vielas dielektriskās īpašības.…