Kohēzijas nobīdes un koherence tulkošanā

Nozīmes pārvarēšana starp intermēdijiem dabiskās sarunās ir balstīta uz pieņēmumu, ka sekojošās runas maiņas savā starpā ir saistītas koherentā veidā. Šis pieņēmums noteikti neliecina, ka izteikumiem vienam ar otru jābūt saistītiem tekstuāli atklātā veidā. Piemērā aplūkojiet sekojošās iespējas uz jautājumu: Kā tev iet?
1 Kā tev iet?
1a Man iet labi.
1b Es nenoliku eksāmenu.
1c Džonijs rīt dodas prom.
1d Šīs ir pērles no viņa acīm.

Jādomā, ka klausītājam nav grūti pieņemt 1b kā alternatīvu atbildi 1a vietā, tātad – nepastāv atklātas atbildes uz „kā” jautājumu – vispārējas zināšanas būs pietiekamas, lai izskaidrotu 1b atbildi kā „ne visai labi”. Gan 1a, gan 1b atbildes acīmredzami ir saistītas ar jautājumu, vismaz attiecībā „Es – tu”. 1c atbildē šādas saistības nav, taču atbilde var būt pilnīgi saprotama. Tās skaidrojumam noteikti būtu vajadzīgas kādas specifiskas zināšanas intermēdiju starpā, kas atklātu, vai runātājs atklāj „labās ziņas” vai „sliktās ziņas”. Ar labu iztēli, droši vien pat varētu iedomāties kontekstu, kurā kā variants būtu saprotama 1d atbilde, piemēram, pārtraucot T.S. Eliotu, kurš pārdomātu „Pamesto zemi”, viņš varētu atbildēt, murminot šos vārdus skaļi.
Sakarību meklējumi sarunas skaidrojumā ir parasts princips. Koherence var tikt apskatīta kā apslēptas iespējamās nozīmes attiecības starp teksta daļām, ko atklājusi lasītāja vai klausītāja brīvā interpretācija. Lai šis process tiktu saprasts, lasītājam vai klausītājam teksts jāsaista ar būtiskiem un pazīstamiem vārdiem – reāliem vai izdomātiem. No otras puses, kohēzija tiks izskatīta kā atklātu attiecību uzturēšana starp teksta daļām, kas izteikta ar specifisku valodas zīmju palīdzību.
Kā nākamais būtu jāapskata jautājums par iespējamām kohēzijas un koherences tulkošanā rakstīto tekstu nobīdēm. …