Masīvkoka liekšana
Koksne ir viegli apstrādājama, liecama, bet tas ir viens no materiāliem, kuram pirms liekšanas ir jāveic īpaša apstrāde, lai aktivizētu šo lokanību. Līdzīgi kā drāztajam finierim, arī pirms masīvkoka liekšanas to vajag terniski apstrādāt, liekot to vārīties 60°C temperatūrā apmēram stundu vai var tvaicēt 100° grādu karstā tvaikā. Var arī uz koksni iedarboties ķīmiski, aktivizējot plaktiskumu. Salīdzinoši vissliktāk lokās priede, taču vislabāk liekšanai padodas dižskabārdis uz riekstkoks.
Ir ļoti svarīgi ir izvēlēties skaldītu koksni, lai pēc iespējas mazāk būtu pārgrieztas šķiedras. Tas veicina to, ka koksne liekšanas procesā nelūzt. Tālāk koksnes liekšanai ir jāizmanto speciālas liekšanas iekārtas un palīgiekārtas. Parasti koksni savieno ar matricu un liek iekārtās, kas ārēji iedarbojas ar spiedienu uz materiālu un izliec to. Šādās liecamās mašīnās iestiprina attiecīgu veidoni, pie kura ar piespiedskrūves palīdzību piespiež liecamā sloksne iespīlēto koku, un tad, iedarbinot mašīnu, tin sloksni ar koku ap veidoni, kamēr koks saliekts vajadzīgā līkumā. Sastiprinot koka galus, saliekto koku kopā ar veidoni un sloksni.
Pēc noteikta laika noturēšanas zem spiediena, koksni nav ieteicams uzreiz ņemt ārā, tai ir jāpastāv , lai tā ‘atpūšas’ un saglabā formu. Ārējam koksnes slānim sākumā ir jāuzliek aizsardzības apvalks, siksna, kas parasti ir metāla josta. Tā palīdz aizsargāt koksni no lūšanas.
Spilgst masīvkoka liekšanas paraugs ir katram latvietim zinamie Siguldas spieķi. Lai koku saliektu vēlamā līkumā, nepieciešams veidonis ar kuru koku apliec, un tādēļ pie liekšanas veidonis paliks ieliektā pusē.…