Ēģiptiešu tempļu galvenais formālais elements ir kolonna. To Ēģiptē pielietoja plašos apmēros, piem., Amona templī vienā pat zālē ir 134 kolonnas. Šī kolonnu meža stumbriem biezi ir milzīgi izmēri. Tā, piem., Amona tempļa šķērszāles vidus joma 12 kolonnas ir 21 m augstas, neieskaitot 3 m augsto kapiteli. Viņu caurmērs ir 3,57 m., bet apkārtmērs pāri par 10 m. Pārējās 122 kolonnas ir 13 m augstas ar 8 m apkārtmēru. Vecākie, četrstūra pilari atrodami jau Vecajā valstī. No tiem attīstījušiem 8 un 16 stūrainie stabi. Tālākais solis — uz stabiem sāka izcirst vadziņas (kanelūras). Tā rodas t. s. protodoriskā kolonna (viņām nav ehīna un entazes). Viņas pielietotas Beni-Hasanas kapenēs. Nozīmīgākas ir tās kolonnas, kuru formu pamata saskatāmi stādu stiebri un ziedi. Izšķir 3 galvenos kolonnu tipus, — lotosa, papirusa un palmas kolonnu. Atkarībā no izveidotā kolonnas stāva, viņas iedala 2 grupās. Ja kolonnas stumbrs ir cilindrisks un gluds, tad tā ir slēgta kolonna, bet ja tas sastāv it kā no vertikālām stiegrām, tad to sauc par saistīto vai saišķu kolonnu. Visvecākā, liekas, ir lotosa kolonna, jo tā atrodama jau Vecas valsts tempļos. Vidus un Jaunā valstī tā pazūd un parādās tikai Ptolemāju laikā kā modes lieta.
Kā ļoti iecienīts paraugs kolonnām ir vietējās ūdensrozes stiebrs un zieds. Kolonnas vidusdaļa sastāv no viena vai vairākiem ziedu kātiem, sasietiem zem kapiteļa ar plastiskām vai uz-gleznotām saitēm. Papirusa kolonnas biezi sastopamas kā saišķu kolonnas ar slēgtu kapiteļu un stipri pārstāvošu apaļu bāzi. Viņas sastāv pa lielākai daļai no 8 stiebriem. Kolonnas lejasgals tieši virs bāzes iežņaugts un izgreznots ar lapojumu. Zieda kausa lapiņas uz kapiteļa bieži tikai uzkrāsotas. Jaunajā valstī kolonnas stāvs un kapiteļa daļa sastāv no viena vienīga apaļa stiebra. Tā rodas pateicīga vieta uzrakstiem un attēliem. Papirusa kolonnām ar atvērtu ziedu kausu vienmēr ir aplocesveidīgs šķērsgriezums.…
