-
Komercbanku kredītpolitika
Nr. | Chapter | Page. |
Ievads | 3 | |
1. | KOMERCBANKU KREDĪTPOLITIKAS RAKSTUROJUMS | 5 |
1.1. | Kredītpolitika | 5 |
1.2. | Kredītpolitikas faktori | 6 |
1.3. | Bankas kredītpolitikas pamatelementi | 7 |
2. | LIELĀKAS KOMERCBANKAS LATVIJĀ – TO SALĪDZINĀJUMS | 12 |
2.1. | Latvijas Krājbanka | 13 |
2.2. | Hansabanka (Swedbank) | 14 |
2.3. | SEB Unibanka (SEB) | 17 |
3. | LATVIJAS KOMERCBANKU KREDĪTPORTFEĻA ANALĪZE | 17 |
3.1. | Kredītportfeļa raksturojums | 17 |
3.2. | Banku darbības 2008. gada novembra operatīvie rādītāji | 18 |
3.2.1. | Kredītportfelis tautsaimniecības nozaru griezumā | 19 |
3.2.2. | Kredītportfelis aizņēmēju (rezidentu) kategoriju griezumā | 21 |
3.2.3. | Kredītportfelis valūtu griezumā | 22 |
3.2.4. | Kredītportfelis kredītu veidu griezumā | 23 |
3.2.5. | Kredītportfeļa termiņstruktūra | 23 |
3.2.6. | Kredītportfeļa kvalitāte | 27 |
3.2.7. | Kredītportfeļa nodrošinājums | 30 |
Secinājumi un priekšlikumi | 34 |
Secinājumi un priekšlikumi
Secinājumi:
1. Kredītpolitika ir kredītu pārvaldīšanas procesa pamats, kura nosaka objektīvus standartus un parametrus, no kuriem ir jāvadās bankas darbiniekiem, kas atbild par aizdevumu izsniegšanu un noformēšanu un darbu ar tiem. Politika nosaka bankas vadības darbības pamatu, kā arī ļauj ārējiem un iekšējiem auditoriem novērtēt kredītu pārvaldīšanas pakāpi un kvalitāti bankā.
2. Komercbankām ir rūpīgi jāizstrādā sava kredītpolitika, jo no tās ir atkarīga bankas darbība, kā banka darbosies, kādus kredīta veidus labāk piemērot fiziskām un juridiskām personām, kādas procentu likmes piemērot, no tā arī būs atkarīgs cik tad liels būs komercbankas kredītportfelis.
3. Kredītpolitikas pamatvirzienus formulē bankas vadība (valde, direktoru padome).
4. Viena no bankas darbības īpašībām ir tā, ka bankas izmanto savās aktīvajās operācijās galvenokārt aizņemtos līdzekļus, kuru īpašnieki ir citas personas – bankas noguldītāji. Piesaistot savu noguldītāju brīvos līdzekļus, bankas uzreiz uzņemas saistības nodrošināt savlaicīgu šo līdzekļu atmaksāšanu. Pie tam, bankas sistēmas stabilitātes un normālas funkcionēšanas nodrošināšanai ļoti svarīgi ir, lai bankas tiešām varētu izpildīt šīs saistības.
5. No citas puses, izsniedzot kredītus, bankas veido apgrozībā papildus naudas līdzekļus. Tas ir ļoti svarīgi ekonomikai, jo ar kredīta palīdzību paplašinās atražošanas subjektu saimnieciskās iespējas bez iepriekšējās līdzekļu uzkrāšanas.
6. kredīta ietekme ir pozitīva tikai tad, kad apgrozībā ienāk pietiekošs, bet ne pārmērīgs naudas daudzums.
7. komercbanku darbība tiek rūpīgi un stingri regulēta likumdošanas kārtībā un centrālo finanšu institūciju (galvenokārt Centrālas bankas) normatīvos aktos.
8. precīzi ir jānoformulē aizdevumu izsniegšanas politika, kura ļautu noteikt akcionāru un noguldītāju līdzekļu izmantošanas virzienus, regulēt kredītportfeļa sastāvu un lielumu, kā arī noteikt apstākļus, kuros ir lietderīgi izsniegt aizdevumus. Šim nolūkam ļoti svarīgi ir izanalizēt faktorus, kuri ietekmē bankas kredītpolitiku, kā arī noteikt un izstrādāt kredītpolitikas elementus.
9. Bankas veiksmīgai funkcionēšanai ir nepieciešami resursi, tāpēc visas bankas ņem vērā šo svarīgo faktoru, izstrādājot kredītpolitiku.
10. Izstrādājot bankas kredītpolitiku, liela nozīme ir bankas darbinieku kvalifikācijai, kuri nodarbojas ar kredīta operācijām.
11. Rūpīgi izstrādātai kredītpolitikai ir jāiekļauj arī jautājumi par kredītu termiņiem.
12. Lai uzturētu aizdevumu kvalitāti un likviditāti pieņemamā līmenī, bankai ir jāīsteno attiecīga politika aizdevumu dzēšanas jomā.
13. Lai samazinātu risku, ka aizdota nauda netiks atgriezta, bankas var prasīt, lai firmas dzēstu aizdevumus (uzņemot termiņa un atjaunojamos kredītus) vismaz reizi gadā un, lai tām nebūtu parādu bankai noteiktu laiku, un lai aizņēmēji glabātu pie viņiem savus ieguldījumus.
14. Kredīta saistība ir mutiska vai rakstiska vienošanās starp banku un aizņēmēju, kurā banka apņemas piešķirt kredītu par norunāto summu noteiktā laika periodā. Parasti saistības tiek uzņemtas uz laiku līdz vienam gadam.
15. Latvijas Krājbanka ir līdere banku pakalpojumu sniegšanā privātpersonām Latvijā. Krājbankā tiek apkalpoti vairāk nekā 91% visu privatizācijas sertifikātu kontu Latvijā. Banka ir aktivizējusi privātpersonu un korporatīvo klientu kreditēšanu. Krājbankas darbība ir vērsta arī uz korporatīvo klientu piesaistīšanu, piedāvājot viņiem šodienas un nākotnes prasībām atbilstošus bankas pakalpojumus.
16. Par vienu no prioritātēm Hansabanka ir izvirzījusi privātpersonu apkalpošanu, lielu uzmanību pievēršot tieši kredītu izsniegšanai fiziskām personām nekustamā īpašuma iegādei, remontam vai celtniecībai.
17. Tajā pašā laikā nemainīgs un tradicionāli stabils paliek bankas darbības virziens juridisko personu apkalpošanā, nodrošinot uzņēmumu vajadzībām atbilstošu servisu un, sadarbībā ar stratēģisko partneri “Swedbank”, piedāvājot konkurētspējīgu ilgtermiņa finansējumu kredītiem.
18. Latvijas Unibankas attīstība, pateicoties atturīgi konservatīvai pieejai finansu riska jautājumiem, ritējusi ļoti sekmīgi un strauji: dibinot Latvijas Unibanku, tika izstrādāta stratēģija - līdz 2000.gadam tai būtu jākļūst par lielāko banku Latvijā, taču šis mērķis tika sasniegts jau bankas darbības otrajā gadā
…
Izstrādājot kredītpolitiku ir jāņem vērā vairāki nosacījumi – jābūt bankas resursiem, darbības funkcionēšanai; depozītu kategorijas un svārstību raksturs; liela nozīme ir bankas darbinieku kvalifikācijai; jāievēro likumdošana, kas regulē komercbanku darbību; jānosaka gan, ko var uzskatīt par piemērotu drošinājumu un kredītspēju, gan kredītu termiņus; kredītu limita robežas; jāīsteno attiecīgā kredīta atlikuma dzēšanu utt. Komercbanku labvēlīgai darbībai ir nepieciešams izstrādāt kredītpolitiku, kas ir efektīvas kredītu pārvaldīšanas stūrakmens. Ja komercbanka veiksmīgi izstrādā kredītpolitikas nosacījumus, tad tā var veiksmīgi funkcionēt savā sfērā un konkurēt ar citām komercbankām gūstot peļņu, kas nav mazsvarīgi. Komercbankām ir svarīgs kredītportfeļa lielums, kas ir atkarīgs arī no kredīta pieprasījuma apkalpojamā rajonā, noguldītāju aktivitātes, bankas kapitāla un citiem faktoriem. Optimālo kredītportfeļa lielumu katrai bankai ir jāaprēķina pašai, pamatojoties uz bankas līdzekļu pieprasījuma un to izmantošanas prioritāšu analīzes. Un jo viens no galvenajiem faktoriem ir likviditātes prasības, kā orientieri kredītportfeļa lielumam bieži izmanto vienu no bankas likviditātes radītājiem. Tas ir koeficients, kurš parāda attiecību starp kredītu parādiem un noguldījumu summai (aizdevumi/ depozīti). Kad šis koeficients ir relatīvi augsts, bankas nelabprāt iegulda līdzekļus kredītoperācijās. Un kaut gan šā koeficenta augšējā robeža netiek izteikta ar precīzu skaitli, tā būtiski ietekmē bankas kredītlēmumus un lielā mērā bankas kredītportfeļa lielumu.
Atsevišķas atsauces nekvalitatīvas.
- Komercbanku bilances posteņi, to stāvoklis Latvijā pēc 1995.gada finanšu krīzes
- Komercbanku kredītpolitika
- Latvijas komercbanku hipotekāro kredītu izsniegšanas sistēma
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Komercbanku bilances posteņi, to stāvoklis Latvijā pēc 1995.gada finanšu krīzes
Research Papers for university30
-
Latvijas komercbanku hipotekāro kredītu izsniegšanas sistēma
Research Papers for university30
Evaluated! -
Komercbanku darbība un finanšu pakalpojumi
Research Papers for university24
Evaluated! -
Kredītpolitika
Research Papers for university29
-
Trīs Latvijas komercbanku salīdzinošs raksturojums
Research Papers for university5