Kompetenču pieeja izglītības sistēmā Latvijā vēsturiskā aspektā

20.gs. 90. gados latviešu vēsturniekiem visai nozīmīgi bija jaunākās paaudzes trimdas vēsturnieku E. Andersona, A. Ezergaiļa, K. Kangera darbi, kā arī A. Plakana centieni veidot “tiltu” starp ASV un Latvijas vēsturniekiem. 90. gados ievērību guva tolaik jaunās un vidējās paaudzes zinātnieki, kuri aktīvi iesaistījās vēstures pārvērtēšanā, un daudziem no viņiem vēlāk bija nopietna ietekme uz nozares attīstību arī kā zinātnes administratoriem. Tomēr visumā paaudžu maiņa ir notikusi samērā pakāpeniski. Būtisku ietekmi uz nozares attīstību kopš neatkarības atgūšanas atstājuši kā vecākās paaudzes, tā arī vidējās un jaunākās paaudzes zinātnieki.
Viens no virsmēķiem 2020. gadam ir “kvalitatīva un iekļaujoša izglītība personības attīstībai, cilvēku labklājībai un ilgspējīgai valsts izaugsmei”. Vīzija par kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību 2020. gadā ir kā organiska mūsu ikdienas sastāvdaļa, kas ir apzināta izvēle un vaļasprieks, nevis slogs un vilšanās. Zināt un prast, ātrāk un precīzāk mācīties un studēt kopā neatkarīgi no sociālā, ekonomiskā un veselības stāvokļa. ( Izglītības un Zinātnes minitrija, 2013).
Pēc mērķu un vīziju izvirzīšanas vispārējā izglītība, profesionālā izglītība un augstākā izglītība Latvijā 2020. gadā būs ar radošu domāšanu, svešvalodu attīstību, ģeogrāfiski un sociālekonomiski pieejama, jauniešu karjeras izvēli atbalstoša, godīgu atalgojumu nodrošinoša, efektīvi pārvaldīta, modulāri strukturēta, optimāli pieejama un starptautiski konkurētspējīga. …