Komplekss Igaunijas dabas apstākļu raksturojums

Ģeogrāfiskais stāvoklis

Igaunija atrodas Ziemeļeiropā (1. att.). Dienvidos robežojas ar Latviju, austrumos ar Krieviju, ziemeļos to apskalo Somu līcis, bet rietumos Baltijas jūra. Ziemeļrietumos un rietumos valsts krasta līnija ir stipri izrobota, sauszemē iespiežas vairāki līči – Pērnavas, Matsalu, Laheperes, Tallinas, Kolgas, Haras, Eru līcis. Jūra piekrastē ir sekla un tikai daži līči ir piemēroti ostu ierīkošanai.
Igaunijas Republikas platība ir 45,2 tūkst. km2. Krasta līnijas garums ir 1240 km, bet kopā ar salām sastāda 3780 km. Igaunijai ir garākā jūras robeža starp Baltijas valstīm, tā ir 3400 km gara. Valsts teritorijā ietilpst 1521 sala (1. tab.) 4,1 tūkst. km2 kopplatībā, kas sastāda 9,2% no valsts platības (Brice, 1995).


2. Reljefs

Igaunijā ir raksturīgs kvartāra perioda pleistocēna kontinentālo apledojumu veidots reljefs. Pēc vidējā augstuma (~50 m vjl.) Igaunija ir zemākā no Baltijas valstīm. Lielāko zemieņu daļu aizņem morēnas līdzenums – Rietumigaunijas, Peipusa un Vertsjerva zemieni klāj pārskalota morēna, Baltijas jūras seno stadiju un ledāja sprostezeru nogulumi.
Valsts DA–daļā paceļas Otepē augstiene, kuras malās sastopami devona smilšakmens atsegumi, un Hānjas augstiene ar augstāko virsotni Igaunijā un visā Baltijā – Lielo Munameģi (augstums 318,1 vjl.). Augstiene turpinās arī Latvijas teritorijā Alūksnes augstienes D–daļā.
Igaunijas D atrodas Sakalas augstiene. Tajā ir kupolveida un konusveida, vietām nedaudz iegareni pauguri, ko saposmo dziļas senlejas. Augstiene nedaudz iestiepjas Latvijas teritorijā, veidojot Ērģemes pauguraini.

…