Ievads
Komplementu atklāja Džūlzs Bordets kā temperatūras labilu normālas plazmas komponentu, kas palielina opsonizāciju un baktēriju nogalināšanu ar antivielu palīdzību. Tulkojumā no angļu valodas ‘complement’ nozīmē papildināt, kas saskan arī ar komplementa darbību, jo papildina antivielu darbību aktivējot fagocītus.
Valda uzskats, ka komplements evolucionāri radies kā nespecifiskās imunitātes komponents, jo komplementu sistēmu ir iespējams aktivizēt arī bez antivielu palīdzības, kad infekcija ir agrīnajās stadijās un nav notikusi antivielu aktivizācija. Līdz ar to komplements pastāv kā ļoti svarīga nespecifiskās imunitātes daļa vienlaikus piedaloties arī specifiskās imunitātes veidošanā.
Komplementu sistēma ir veidota no specifiskiem proteīniem, kur ir kāds ierosinātājs ātrām pārvērtību kaskādēm no viena proteīna uz citu. Rezultātā cīnoties ar patogēniem. Daļa no proteīniem ir protāzes, kas uzsāk proteīnu katabolismu. Katra no protāzēm veidojas proteīnu šķelšanas rezultātā atbrīvojoties vairākām daļiņām. Šādas protāzes, kas pašas aktivizējas proteīnu šķelšanās rezultātā, sauc par zimogēniem (zymogen).
Aktivizācijas procesu laikā, kad viens enzīms aktivē citu, līdz ar to maza daudzuma aktivizētu komplementa proteīnu spēj ļoti ātri izraisīt komplementu sistēmas aktivizāciju enzīmu ceļā un iegūt neproporcionāli milzīgu komplementu atbildi aktivizācijas ceļa beigās. Tā kā komplementu aktivizācija ir ļoti straujš process, tad organismā ir daudz pašregulējošu mehānismu, kas liedz komplementiem nekontrolēti aktivizēties.
…
