Saskarsme ir galvenā cilvēka esamības forma, kā arī senākais cilvēku savstarpējās sazināšanās līdzeklis. Cilvēks ir izaudzis no pirmatnējā bara, tāpēc viņš jau pēc savas būtības ir sabiedriska būtne, kam ir nepieciešami kontakti ar sev līdzīgiem. Tāpēc svarīgākās savas sociālās vajadzības cilvēks var apmierināt tikai kontaktējoties ar citiem cilvēkiem.
Ja nav saskarsmes ar cilvēkiem, nav arī komunikācijas. Līdz ar to komunikācijas prasme palīdz cilvēkam kontaktēties ar pārējiem sabiedrības locekļiem, saņemot informāciju no apkārtējiem un reaģēt uz to.
Partneris veltī runātājam savu laiku un uzmanību, lai iegūtu nepieciešamo informāciju, tāpēc mūsdienās jebkuram cilvēkam vajadzētu zināt veiksmīgas komunikācijas pamatprasības.
Pats par sevi saprotams, ka mums visiem jau ir priekšzināšanas un pieredze šajā jomā, un lielākā vai mazākā mērā esam tās apguvuši savā ikdienas darbībā, bet tā kā komunikācija ir sekmīgas vadības pamats, vajadzētu būt kompetentam komunikācijas mākslā.
“Runā precīzi un pēc iespējas nedaudzos vārdos, bet tikai saprotami, jo runas būtība nav viss ārišķība, bet mēģinājums būt saprastam.”. (Viljams Penss)