Komunikācijas veicināšana ar atbalstošām un aizstājošām komunikācijas metodēm bērniem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem

6. uzdevums.
Nodarbības beigās meitenei jāpaņem tā piktogramma, kas viņai vislabāk patīk (muša), un ar žestiem jāpastāsta, kādā krāsa ir muša, cik liela ir muša, vai muša lido, vai mušai ir acis, vai ir spārni utt.
Meitene uz maniem jautājumiem atbild ar žestiem. Dažas atbildes bija nepareizas, piemēram, viņa rādīja, ka mušai nav acis, ka muša ir liela.


Secinājumi par nodarbību:
Nodarbībā plānotais izdevās, jo meitene vēlējās strādāt un komunicēt. Vislabprātāk komunicē ar žestiem un piktogrammām, tādēļ arī nodarbībā izvēlējos šos alternatīvās komunikācija saziņas līdzekļus.
Pirmajās nodarbībās visu laiku bija jāmudina rādīt žestus, bet pēdējās nodarbībās pielietoja tos ļoti aktīvi. Ir ļoti viegli sadarboties un saprasties, jo komunicējam ar žestiem un piktogrammām.

Secinājumi
1. Skolēns ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem komunikācijā pielieto alternatīvās komunikācijas saziņas līdzekļus, kas ir atbilstoši skolēnu spējām un vajadzībām.
2. Skolēns, kuram ir smagi garīgās attīstības traucējumi apgūst nelielu vārdu krājumu.
3. Žestiem komunikācijā ir ļoti svarīga loma, jo tie papildina komunikāciju.
4. Komunikācijas veicināšanai izmanto atbalstošos un aizstājošos komunikācijas līdzekļus (piktogrammas, žestus, attēlus, zīmes).
5. Izvirzītā hipotēze apstiprinās, jo, ja skolēns ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem lieto alternatīvās komunikācijas saziņas līdzekļus atbilstoši spējām un vajadzībām, tad tiek veicināta komunikācija.
…