Komunikācija ir informācijas, domu, uzskatu apmaiņa starp cilvēkiem viņu darbības procesā. Komunikācijas procesa galvenais mērķis ir nodrošināt lai informācija, kas ir apmaiņas priekšmets, t.i. vēstījums, būtu sapratnes nodrošināšana.
Komunikācija ir divvirzienu informācijas plūsmas process. Klasiskā teorija uzskata, ka komunikācijas process notiek šādā secībā: kas saka, ko saka, kādā kanālā, kam, ar kādu ietekmi. Tātad, komunikācijas procesā darbojas vēstījuma raidītājs, komunikācijas kanāls, piemēram, masu mediji, un vēstījuma adresāts, un šim vēstījumam ir noteikta ietekme uz adresātu.
Komunikācija ir neatņemama sastāvdaļa jebkurā uzņēmumā., jo ja darbiniekiem nebūtu iespējas savstarpēji sazināties, viņi nespētu strādāt kopā kā viens vesels, un kā rezultātā uzņēmums nevarētu efektīvi strādāt. Komunikācijas process ietver četrus elementus: nosūtītājs, informācija, kanāls un saņēmējs. Procesa etapi – idejas izstrāde, kodēšana un kanāla izvēle, nosūtīšana un atšifrējums.
Labu komunikāciju procesu uzņēmumā ir jānodrošina un jāvada vadībai. Efektīvas komunikāciju sistēmas izveidošana sākas ar sapratni par to, kāda informācija un kam nepieciešama darba veikšanai.
Iekšējo komunikāciju nozīmība jebkuras organizācijas vadībai nevar būt pārvērtēta. Vadības mērķis ir nodrošināt, ka vajadzīgā informācija ir zināma visiem, kam tas nepieciešams. Tas ietver gan informācijas plūsmu no vadītājiem līdz izpildītājiem, gan informāciju no izpildītājiem vadībai, neaizmirstot par saistītajās darbībās nodarbinātajiem kolēģiem.
Neviena rīcība uzņēmumā nenotiek izolēti, katrai darbībai ir nepieciešams zināms ieguldījums – kaut vai informācijas veidā. Un katra darbība nebeidzas pati par sevi, tās rezultāts atkal ir vismaz noteiktas informācijas radīšana. Līdz ar to uzņēmuma darbiniekus var uzlūkot kā piegādātājus – klientus. Tādas attiecības veicina sapratni, ka mans (piegādātāja) darba rezultāts ir tik vērtīgs, cik mans kolēģis (klients) var to izmantot tālāk savā darbībā.
…