Gulaga vēsture:-plašā darba nometņu tīkla,- kas reiz pletās pāri Padomju Savienības plašumiem no Baltās jūras salām līdz Melnajai jūrai, no polārā loka līdz Centrālāzijas līdzenumiem. Burtiski vārds GULAG ir saīsinājums; tas darināts no krievu Glavnoje upravļeņie lagerei, kas nozīmē- Galvenā nometņu pārvalde. Laika gaitā ar vārdu gulags sāka apzīmēt ne tikai koncentrācijas nometņu vadību, bet arī padomju spaidu darbu sistēmu visās tās formās un variācijās: darba nometnēs, soda nometnēs, noziedznieku un politiski ieslodzīto nometnēs, sieviešu nometnēs, bērnu vai pārsūtīšanas nometnēs. Pat vēl plašāk: ar vārdu gulags apzīmē arī padomju represīvo sistēmu- to procedūru kopumu, ko ieslodzītie reiz sauca par ‘’gaļasmašīnu’’: arestus, pratināšanas, transportēšanu neapsildāmos lopu vagonos, spaidu darbus, ģimeņu izjaukšanu, izsūtījumā pavadītos gadus, pāragrās un nevajadzīgās nāves.
Gulaga saknes rodamas cariskajā Krievijā- spaidu darbu brigādēs, kas darbojās Sibīrijā no 17. gadsimta līdz 20. gadsimta sākumam. Gandrīz pēc Oktobra revolūcijas tās kļuva par neatņemamu padomju sistēmas sastāvdaļu, iegūstot savu moderno un plašāk pazīstamo formu. Sākot ar 1929. gadu, nometnes ieguva jaunu nozīmi. Tajā gadā Staļins nolēma spaidu darbos iesaistītos izmantot, lai paātrinātu Padomju Savienības industrializāciju un izraktu dabas bagātības neapdzīvotajos valsts Tālajos Ziemeļos.
Pretēji populārajam pieņēmumam, 30. gados gulags paplašināties nebeidza, bet strauji turpināja attīstīties arī visa Otrā pasaules kara laikā un 40. gados, kulmināciju sasniedzot 50. gadu sākumā. Līdz tam laikam nometnes jau bija ieguvušas centrālo lomu padomju ekonomikā. Tās saražoja trešo daļu valsts zelta, lielāko daļu ogļu un kokmateriālu, kā arī krietnu daļu daudz kā cita. Padomju Savienības pastāvēšanas laikā tika radīti vismaz 476 atšķirīgi nometņu kompleksi, kas ietvēra tūkstošiem atsevišķu nometņu, un katra atradās no pāris simtiem līdz daudziem tūkstošiem cilvēku. Ieslodzītie strādāja gandrīz ikvienā rūpniecības nozarē, ko vien varam iedomāties,- meža darbos, kalnrūpniecībā, celtniecībā, fabrikās, lidmašīnu un ieroču konstruēšanā,- un būtībā visi dzīvoja valstī ,kas pastāvēja citas valsts ietvaros, gandrīz atsevišķā civilizācijā.
…
