Konflikti pedagoģijā

Sabiedrība bez konfliktiem neiztiek un neiztiks. Ar konfliktu palīdzību tā attistās. Lielāki vai māzāki, bet tomēr tie mūs pavada visur. Cilvēce konfliktus pēta no visiem skatu punktiem un pārsvarā nonāk pie viena secinājuma – konfliktiem vairāk ir labie, nekaa ļaunie aspekti.
Tēmu izvēlējos jo, ka tā ir pietiekoši interesanta un īsti vēl man neizprasta. Galvenais mērķis man bija noskaidrot īstos cēloņus un kā konfliktu pēc iespējas vieglāk atrisināt.
Prakses novērojumus veicu, manis labi zināmajā Friča Brīvzemnieka pamatskolā – Āgenskalnā, Rīgā. Pētāmais objekts bija 9 klase. Ar šo klasi jau esmu iepriekš strādājis pedagoģiskajās praksēs. Nolūks bija izzināt konfliktus klasē, to cēloņus, skolotāja pieeju konfliktu atrisināšanai.
Darbā pētiju tādu autoru darbus kā:
Silva Omārova “Cilvēks runā ar cilvēku”;
Maija Pļaveniece “Sociālā psiholoģija”;
Lotārs Dubkēvičs “Saskarsme lietišķā etiķete”;
Aleksejs Vorobjovs “Sociālā psiholoģija”.
Tēmu plaši ir aprakstījuši tādi psihologi, kā: A. Ancupovs, A. Šipilovs, K. Levins.…