Indivīdam socializācijas procesā veidojas arvien jaunas attieksmes kvalitātes pret sevi, citiem cilvēkiem, lietām, parādībām, procesiem, pret visu, kas aptver viņa dzīvi[1].
Cilvēks kļūst par personību tikai iekļaujoties grupās, piedaloties to dzīvē un darbībā, internalizējot grupu normas, vērtības un uzvedības standartus. Katrs cilvēks vienmēr ir dažādu lielu un mazu grupu loceklis, apjauš savu piederību šīm grupām, darbojoties šo grupu ietvaros. Ārpus grupām cilvēka dzīve nav iedomājama[2].
Kāpēc cilvēki apvienojas grupās? Sociālie psihologi nosauc vairākus iemeslus, kāpēc cilvēki jau no sabiedrības rašanās brīža apvienojās grupās un izvēlas kolektīvu dzīves veidu. Cilvēki apvienojas grupās, pirmkārt, lai apmierinātu savu vajadzību pēc saskarsmes, pēc cilvēciskiem kontaktiem, pēc piederības…