Konrāds Ubāns (pilnā vārdā Aleksandrs Kārlis Konrāds Ubāns )
Dzimis 1893.gada 31.decembrī Rīgā, miris 1981.gada 30.augustā Rīgā. Gleznotājs. Mācījies Odesas mākslas skolā (1910), Rīgas Pilsētas mākslas skolā (1911 - 1915), Penzas Mākslas skolā (1915 - 1916). Mākslinieku kopas "Zaļā puķe", "Rīgas mākslinieku grupas" biedrs (1919 - 1939), piedalījies "Sadarba" izstādēs.
Izcils ainavists, intīmas noskaņu ainavas meistars, izsmalcināts kolorists. Gleznojis arī portretus, klusās dabas, aktus, darbojies grafikā, tēlniecībā, keramikā. Strādājis eļļas tehnikā. Agrīnajos darbos valda formu vienkāršojums, nosacītu krāsu saskaņas, 1920.gadu beigās, 1930.gados izveidojas individuāls stils, kurā dominē interese par plenēra glezniecību, kolorītu, apgaismojumu, niansēta tonalitāte, liriski romantiskas noskaņas. Gleznojis dabā konkrētas vietas, par būtiskāko atzinis tiešu, dzīvu, emocionālu dabas pārdzīvojumu. Iecienītākie ainavu motīvi - Rīgas nomales, Pārdaugava, Koknese, Pērse. Bijis Valsts Mākslas muzeja direktora palīgs (1920 - 1925). Strādājis Latvijas Mākslas akadēmijā (1925 - 1981), profesors (1944).
Apbalvots ar Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija Goda rakstiem (1949, 1956, 1957, 1971, 1974 un 1978), Latvijas PSR Valsts prēmiju (1958), Darba Sarkanā Karoga ordeni (1967).…