Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
9,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:254255
 
Author:
Evaluation:
Published: 10.10.2011.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: n/a
References: Used
Extract

Pēc Amerikas revolūcijas Konfederācijas panti (1781) vaļīgi sasaistīja trīspadsmit kolonijas; tās ietvaros katra no kolonijām „saglabā savu suverenitāti, brīvību un neatkarību,” veidojot „ciešu sadraudzības līgu cita ar citu kopīgai aizsardzībai, brīvības drošībai un vispārīgai labklājībai”. Pie tam „nodokļus noteiks un ievāks vairāku Štatu varas orgānos un ar likumdošanas palīdzību.”1 Šādos apstākļos bijušās kolonijas bija pakļautas nevienprātībai un ārvalstu draudiem, tās nebija spējīgas uz vienotu un izlēmīgu rīcību. Tā rezultātā 1787. gada 25. maijā Filadelfijas konvencijā tika sastādīts konstitūcijas uzmetums, uz kura pamata tika dibināta suverēnā ASV valsts. Jaunajai valdībai, tāpat kā senākajām Eiropas valdībām, tika piešķirta autoritāte noteikt nodokļus, aizņemties un kalt naudu, veidot armiju un floti un vadīt ārlietu politiku ar citām valstīm.
ASV tika izveidotas relatīvi vēlu tās interešu sistēmas attīstības procesā, kas dominē globālajā politikā vairāk kā trīssimt gadus. Šī sistēma tika izveidota Eiropā un izpletās visā pasaulē, kad eiropieši izpētīja un iekaroja vairumu apkārtējās pasaules teritoriju. Pirms teritoriālas valsts izveides globālajā politikā dominēja plašs klāsts politisko veidojumu, tādu kā impērijas, ciltis un pilsētas. Teritoriālo valstu dominance sāk ierūsēt un, lai gan valstis joprojām ir galvenās darbojošās personas globālajā politikā, tām sāk pievienoties citi darboņi, tādi kā korporācijas, kas aptver visu pasauli, etniskās un reliģiskās kopienas un nevalstiskās organizācijas.
Suverēnā valsts ir izgudrojums, kas tikai relatīvi nesen parādījās uz vēstures skatuves. Tās spēja mobilizēt resursus un iedzīvotājus ļāva eiropiešiem izplest savas institūcijas visā pasaulē un piešķīra valstij dominējošu lomu globālajā politikā trīssimts gadus.
Reālisti un neoreālisti lēni ir sapratuši viennācijas valstu mainīgo lomu globālajā politikā. Viņi apgalvo, ka nekas daudz nav mainījies, jo vienmēr ir bijuši arī citi darboņi papildu valstīm un valsts suverenitātes princips vienmēr ir ticis godināts pēc tā laušanas. Šī iemesla dēļ politologs Stīvens Krasners (Stephen Krasner) dēvē suverenitāti par „organizēto liekulību”.5
Liberāļi, no kuriem daudzi uzskata valsti par šķērsli mieram un atbalsta globālu pārvaldi, reizēm pārspīlē to, cik lielā mērā valsts institūcija atrodas norieta periodā. Viņi uzskata valstis par šķēršļiem cilvēktiesībām un brīvajai tirdzniecībai. Konstruktīvisti meklē revolucionāras izmaiņas globālās politikas organizācijā, balstoties uz pakāpeniskām pārmaiņām cilvēku normās, tām mainoties no pagātnes šaurā nacionālisma un pievēršoties transnacionālajiem jautājumiem, kuri apdraud cilvēku labklājību visā pasaulē.…

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −4,48 €
Work pack Nr. 1317202
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register