Kopējā lauksaimniecības politika un tās nozīme Latvijas lauksaimniecībā

Eiropā šobrīd nav vairs sastopams bads, kā tas vēljoprojām ir dažādos citos pasaules reģionos, varbūt tieši tādēļ cilvēki tik pavirši attiecas pret šo tik vitālo tautsaimniecības nozari. Protams, ka iedzīvotāju viedoklis ir ļoti dažāds, tāpat, kā arī dažādu valsts iestāžu attieksme pret lauksaimniecības sektoru katrā valstī atšķiras, bet, kad iepriekš minēju cilvēku paviršo attieksmi, es šeit vairāk domāju tieši pilsētas iedzīvotāju attieksmi, kuri bieži vien pat nenojauš kādas pūles un grūtības nākas pārvarēt lauksaimniekiem, līdz konkrētais produkts var nonākt veikalu plauktos. Jo tieši lauksaimniecība ir tā, kas apmierina mūsu pamatvajadzību – vajadzību pēc uztura.
Referāta mērķis ir dziļāk aplūkot KLP un mēģināt izprast to, cik nozīmīga šī politika ir Latvijai.
Runājot par Latviju, ja ieskatāmies nekustamā īpašuma (zemes) lietošanas mērķu datos, tad redzam, ka lielāko zemes platību apsaimnieko lauksaimnieki (turpat 63%). Viņu rīcībā ir aptuveni puse no mežu platībām. Mežsaimnieki apsaimnieko trešdaļu no valsts zemes (31,3%) viņu rīcībā ir arī purvi un daļa no lauksaimniecībā izmantojamās zemes. [3. - 248]
To, ka lauksaimniecībai Latvijā ir ļoti nozīmīga loma uzskatāmi demonstrē arī lauksaimniecības produkcijas īpatsvars IKP. Statistikas dati, aprēķini ekspertu vērtējumi rāda lauku nozaru īpatsvaru iekšzemes kopproduktā, kas ir:
lauksaimniecība – 3.0% pārtikas ražošana un lauksaimniecības produkcijas pārstrādes rūpniecība – 5.0%
mežsaimniecība – 1.6%
zvejniecība – 0.6%
mežizstrāde, kokapstrāde un pārstrāde – 6.0% [3. - 249]…