Nobeigums
Korupcija ir plaša problēma Latvijā. Pēc Eirobarametra aptaujas 2017. gadā noteikts, ka sabiedrības vairākums uzskata, ka Latvijā ir daudz korupcijas (84%). Visbiežāk tā ir kukuļošana un varas ļaunprātīga izmantošana (personīgās interesēs) policijā, muitā, starp amatpersonām, kuras vērtē valsts konkursus un izsniedz būvniecības atļaujas. Ļoti izplatīta arī ir neuzticība politiskajām institūcijām. Iedzīvotāji visbiežāk par negodīgu uzskata Saeimu, Ministru kabinetu un tiesas.
Iedzīvotāji galvenokārt uzskata, ka ilgās tiesvedības mazina pārliecību, ka vainīgie tiks sodīti, kā arī ka deputāti strādā tikai šauru ekonomisko grupu interesēs nevis visas sabiedrības labā. Korupcija demotivē līdzdalību politiskajā dzīvē. Tā arī var veicināt ekstrēmas politiskās darbības formas, kā arī tieksmi graut esošo politisko sistēmu valstī. Korupcija grauj likumīgu vēlēšanu norisi.
2019. gadā Latvijas pozīcijas korupcijas uztveres indeksā ir pasliktinājušās. Latvija tika ierindota 44. vietā ar 56 punktiem, kas ir par 2 punktiem mazāk nekā 2018. gadā. Šīs izmaiņas ir uzskatāmas par nelielām. Reālo korupcijas līmeni Latvijā (kā jebkurā pasaules valstī) ir ļoti grūti novērtēt, un uz korupcijas uztveres indeksu nevar pilnīgi balstīties.
Lai uzlabotu situāciju Latvijā, kas ir saistīta ar korupcijas apkarošanu, būtu jāpalielina sodi par tās veikšanu (par “kukuļu” došanu un ņemšanu). …