Pašā Krāslavas centrā ar mākslīgi izveidotām terasēm paceļas Krāslavas pils (1.1. att., 1.2. att.). Tās celtniecību aizsāka grāfs Konstantīns Ludvigs Plāters ap 1750.gadu, bet pabeidza viņa dēls Augusts Hiacints Plāters 1791. gadā. Krāslavas pils tika būvēta pēc arhitekta A. Paroko projekta. Šī divstāvu mūra pils ar mansarda jumtu un savdabīgiem diadēmas formas frontoniem rizalītos tapusi sakšu baroka ietekmē, kas Latgali, domājams, sasniedza caur Poliju. Pils interjeru apdare līdz mūsu dienām saglabājusies visai fragmentāri.1 Pēc poļu mākslinieka N. Ordas sniegtajām ziņām tai ir bijuši dzega ar dentikuliem un joniskā ordera lilastri un sandriki.2
Pils celtniecību var iedalīt divos posmos. 19. gadsimta sākumā tā tika pārbūvēta pēc klasicisma kanoniem. Šī ir vienīgā pils Latgalē ar šādu dekoru. Abas pils puses ir simentriskas un vizuāli līdzīgas. Līdzās pilij tika celtas vairākas ēkas, kas bija paredzētas Plāteru kalpotājiem.3 Kopā Krāslavas pils tika pārbūvēta 3 reizes: 1776., 1791., 1820.4
Pili 1984.gadā restaurējot un zondējot iekštelpu sienas, tika atklāti unikāli pils telpu sienu gleznojumi, kas attiecas uz 18.gs. 2.pusi. Tās auto¬ra vai autoru vārdus nav izdevies uzzināt. Pastāv pieņēmums, ka Krāslavas baznīcas sienu gleznojumu autors F. Kastaldi varētu būt bijis saistīts arī ar pils glezniecisko apdari. Bet gleznojumi noteikti liecina, ka te strādājuši augsti profesionāli mākslinieki. Kā tika konstatēts, Romas skati uz pils iekšsienām uzgleznoti pēc Džovanni Batistas Piranēzi (1720. – 1778.) ofortu paraugiem. Gleznotājs tieši nepārzīmēja Piranēzi gravīrās redzamās ainavas, bet nedaudz tās vienkāršoja, izvēloties Plāteriem iepatikušos - „Montē Cavallo” lau¬kumu, Konstantīna arku (par godu Konstantīnam Ludvigam Plāteram), Kolizeja drupas fonā, cilvēkus pilnā augumā, dažādas vītnes un arkas u.c. skatus (1.3. att., 1.4. att.).5 Šie gleznojumi, tāpat kā Jaunā pils, tiek iekļauti Kultūras pieminekļu sarakstā kā Valsts nozīmes kultūras mantojums Nr.3564.6
No visām pusēm norobežotais pils parādes pagalms rada noslēgtības iespaidu, turpretī celtnes pretējā pusē pāri terasveidīgajam parkam paveras plaša perspektīva uz Daugavas senleju ar upes ūdeņiem, senajiem pilskalniem un krasta nogāzē izvietoto pilsētu.
…
