Zilā krāsa: Zilā ir Veneras krāsa, bāli zilā – Merkura. Zilā krāsa ir pasīva. Tā nomāc nervu sistēmu, palēlina pulsu. Zilā krāsa mazina trokšņu u citu kairinājumu iespaidu. Tā asociējas ar debesīm, tāli, ūdeni, ledu, izplatījuma bezgalību. Lielās virsmās tumši zilā krāsa rada drūmu noskaņu.
Zilā bija svēta krāsa. Zilā ir arī Svētās Jaunavas krāsa. Venērai kā mīlestības dievietei bija savs īpašs zemes meitas veidols, tā atradās Vērša ietekmē; tā radies žargona apzīmējums „zilā”, ko šajā sakarībā nav grūti saprast.
Zilā krāsa tradicionāli tiek uzskatīta par uzticīgu mīlētāju krāsu. Astroloģija iesaka visiem, kuru aizgādne ir Venera, pastāvīgi valkāt kaut ko zilu – laimīga ir jebkura nokrāsa.
Zilā krāsa pieminēta gandrīz visās iespējamās leģendās par mīlētājiem un laulību. Lenkašīras un Lečesteršīras novados iesaka līgavai kāzu dienā apģērbt kaut ko jaunu, kaut ko vecu, kaut ko aizlienētu un noteikti kaut ko zilu.
Turpretī Ziemeļraidingā valda uzskats, ja līgava tērpusies zilā, tad viņu sagaida bēdas. Iespējams, ka šis ticējums radies agrajā kristietības periodā kā protests pret vecajām tradīcijām.
Dienvidanglijā tomēr domā, ka zilās drānās tērpi mīlnieki ir visuzticīgākie.
Kādā bērnu dziesmiņā ir teikts, ka zaļa krāsa ir aizmirstība, dzeltena – pamestība, bet zilā – laimes krāsa visiem, kas to valkā.
Salidzinoši trūcīgās ziņas ir par zilās krāsas sakaru ar dziedniecību. Ir zināms, ka 17.gs. kāds vīrs gājis bojā, tāpēc, ka viņa māsai ir iedots zils pavediens, kurā bijuši iesieti deviņi mezgli. Tas ir gluži pieņemams izskaidrojums, jo, ja krāsai piemīt burvju spēks, tad vienlīdz tas ir pozitīvs, un negatīvs, t.i., šī krāsa var gan ievainot, gan izdziedēt.
Pie Eilas un Teviotas upēm vēl tagad grūtnieces nēsā ap kaklu zilu vilnas pavedienu vai auklu, lai pasargātu bērnu no drudža. Šos pavedienus vai auklas mātes nodod tālāk savām meitām, un, jo vecāka ir šāda aukla, jo tai piemīt lielāks dziedniecības spējas. Ļoti iespējams, ka šīs auklas kādreiz ir tikušas nosvētītas, jo vai tad zilā nav Svētās Jaunavas krāsa?
Zils pavediens ir ticis izmantots arī ļaunos nolūkos, jo šī krāsa ir nepatīkama garīdzniecībai.
Vācu folklorā zilā krāsā tiek attēlots zibens. Fakts, ka zilā ir Izīdas, Visuma Mātes, krāsa, ļauj saprast, kāpēc šos zilos pavedienus vai auklas nēsā grūtnieces vai mātes zīdītājas.
Zaļā krāsa: Zaļā krāsa maina trokšņu un citu kairinājumu iespaidu, bet nav tik pasīva un vēsa kā zilā krāsa. Zaļajai krāsai piemīt daudz nianšu. Tā asociējas ar dabas zaļumu.
Plaši izplatīts ir uzskats, ka zaļš ir laimīgs tikai Vēža, Lauvas un Strēlnieka zīmē dzimušajiem, un ka pārējiem no šīs krāsas vajadzētu vairīties. Šis uzskats cēlies no ticējuma, ka zaļā ir meža garu, laumu un feju krāsa, bet šie gari dusmojas, ja šo krāsu valkā kāds, kuram to nepiedienas darīt. Turklāt garu dusmas ir jo lielākas, ja zaļā krāsa tiek valkāta kopā ar balto. Laumas un meža gari nevēlas, ka mirstīgie piesavinās viņu krāsu. Skotijā atsevišķos novados pastāv ticējums, ka zaļā ir īpaši nevēlamā krāsa. Kāds kungs lapsu medībās nokritis no zirga tikai tāpēc, ka viņa pātagai bijusi aukla šajā nelaimīgajā krāsā.
Taču visiem ir labi zināms,ka zaļā ir Īrijas un īru nacionālā krāsa. Šī pretruna liecina tikai par to, ka tas, kas vienam nes nelaimi, otram, tieši otrādāk, var nest laimi un panākumus.
Anglijā ir izplatīts ticējums – ja kāds šodien valkā kaut ko zaļu, tad rīt tam jau būs jātērpjas melnā; mirs kāds tuvs un dārgs cilvēks.
Ir novērots, ka tiem, kam no zaļās krāsas pēc visām zīmēm vajadzētu vairīties, pret šo krāsu ir iedzimta nepatika. Taču zaļās krāsas aizliegums attiecas vienīgi uz audumiem un drēbēm
Zaļa zāle un zaļas lapas nevienam nekādu nelaimi nenes. Tāpat nelaimi nenes arī mākslīgi darinātas zaļas lapas, lai cik zaļas tās arī nebūtu. Laikam jau meža gari par tādu zaļās krāsas izmantošanu nedusmojas – varbūt pat uzskata to par zināmu komplimentu sev.
Šekspīrs lugā”Veltas pūles mīlā”(1.cēl.2.sk.) liek Armado sacīt, ka zaļā krāsa ir patiesu mīlētāju krāsa, kas ir acimredzamā pretrunā ar vispārpieņemto uzskatu, un liek domāt, ka autors varbūt ir pārcenties, vai, pareizāk sakot, pārrakstījies īstenībā, vēlēdamies minēt zilo krāsu, ja vien nav atsaucies uz faktu, ka zaļā ir greizsirdības krāsa, un tādā kārtā Šekspīra vārdi nozīmē, ka greizsirdība un mīlestība ir savstarpējii saistītas.
Vairākas angļu tautasdziesmās meitene saka savam iemīļotajam, lai viņš dāvina zilu lenti, ja mīl, bet zaļu – ja nemīl. Kādā citā dziesmā līgava tiek brīdināta nevilkt zaļi kāzu kleitu, tad laulātājiem ilga kopdzīve nav gaidāma. Pat kādā bērnu dziesmiņā minēts, ka zilās drēbēs ģērbjas patiesi mīlētāji, bet tiem, kas ātri aizmirst viens otru, jāģērbjās zaļi baltās drānās.
Sarkana un oranžsarkanā. Redzes lauka centrā sarkanākrāsa ir aktīvākā un skaidrākā. Redzes lauka malās tā slikti saskatāma. Arī krēslā tā ātri kļust tumša un šķiet bezkrāsaina. Abām šīm krāsām spēcīga psihofizioloģiskā iedarbība, tās uzbudina nervu sistēmu un pāatrina sirdsdarbību. Oranžo un sarkano krāsu dēvē par kliedzošām. Šīs krāsas it kā pastiprina trokšņus, karstumu un citus uztveres kairinājumus. Tās asociējas ar uguni, asinīm, kustību un trauksmi. Sarkanās krāsas iedarbība ir ļoti intensīva un tieša. Tādēļ jau nelielos laukumos tā ir iespaidīga, bet lielos – izliekas jau draudoša. Sarkanā krāsa priekšplānā it kā nāk pretī. Krēslā tā veido aizmugures fonu, pēkšņā apgaismojumā to ierauga pirmo. Oranžā krāsa rada jautrāku un priecīgāku noskaņu. Tai ir sarkanās krāsas iedarbības spēks un dzeltenās krāsas mirdzums.…
