Krāsu mācības apguve sākumskolā

KRĀSA UN TĀS UZTVERES ĪPATNĪBAS

Frederiks Frenks ir teicis: “Es esmu sapratis, ka to, ko es neesmu uzzīmējis, es patiesībā nekad neesmu redzējis, un, kad es sāku zīmēt kādu vienkāršu lietu, es aptveru, cik ārkārtīgi vienkārši tā ir, nu īsts brīnums” [ 14 ].
Vizuālā māksla palīdz izprast lietas, bet krāsas, kas piemīt šīm lietām, palīdz izprast to būtību.
Bērniem patīk izteikties krāsu valodā, jo tā atdzīvina viņu zīmējumus un palīdz atbilstošāk atveidot iecerētos tēlus.
Psihologs un psihiatrs A. Lurijs uzskata, ka pieauguša cilvēka acs, ja vien tā no bērnības attiecīgi vingrināta spēj izšķirt ap divi līdz trīs miljoni dažādu krāsu nokrāsas [ 11; 8 ].
Krāsu rašanās saistās ar gaismas fiziku. Krāsa ir īpašība, ko cilvēks vizuālās uztveres procesā piešķir materiālās pasaules objektiem, balstoties uz subjektīvo redzes sajūtu. 17. gs. angļu dabas zinātnieks Izaks Ņūtons atklāja, ka bezkrāsaino saules gaismu ar stikla prizmas palīdzību var sadalīt 7 krāsās: sarkanā, oranžā, dzeltenā, zaļā, zaļganzilā, zilā, violetā. Krāsu joslā tās pakāpeniski pāriet cita citā. Izveidojas varavīksne vai krāsu spektrs. Tieši ar varavīksnes aplūkošanu varētu sākt ievadīt bērnus krāsu pasaulē. Viņi labāk izpratīs krāsu savstarpējās sakarības.
Gaismas fizika jeb optika ir zinātnes, kas pēta krāsu būtību, to fizikālās īpašības, krāsu uztveri u.c. ar krāsu saistītās problēmas. Tā ir arī pamats krāsu teorijām un mācībām, kuras izmanto mākslinieki, to apgūst arī bērni sākumskolā.
Pieņem, ka spektrā ir septiņas krāsas, kas ar daudziem starptoņiem pāriet viena otrā, arī to var labi saskatīt aplūkojot varavīksni.

…