Ja cilvēks māk saskatīt un atšķirt krāsas, ja viņš mīl krāsas un prot ar tām darboties, tad arī ikdienas darbs tam veicas labāk un raitāk. Tāpēc krāsu valoda būtu jāzina visiem.
Saules radītā dienasgaisma mums šķiet bezkrāsaina, balta un tīra. Tiešā gaisma mums liekas silta, bet ēnas vēsas. Pati saule kā ugunīgs kamols izrāda sevi uz tālā, vēsi zilā debesjumta. Savukārt debesu zilumu rada gaisā izkliedētā saules gaisma. Dažreiz gaisma pie mums nonāk filtrēta caur mākoņiem. Gaismas stari aumaļām līst pār zemes un ūdeņu plašumiem un atstarojas no zāles, kokiem, ēnām, mašīnām, no visas dzīvās un nedzīvās radības. Pasaule mums atklājas krāsu priekā. Skaitļus mīlošie zinātnieki lēš, ka līdz 80% informācijas mēs saņemam "krāsu iesaiņojumā". Gan mazie, gan lielie, gan niecīgie, gan milzīgie objekti atstaro gaismu - katrs atbilstoši savām spējām. Taču daži gaismas stari šķiet tik pievilcīgi, tik mīļi, tik garšīgi, ka tos mūsu daudzveidīgie objekti piesavinās, uzsūc. Sevišķi alkatīgi objekti aprij visu gaismu un satumst - kļūst pagalam melni. Tomēr vairums dzīvo un nedzīvo radījumu ir pieticīgāki - tie atmet kaut ko arī pasaulei, atstaro atpakaļ vismaz kādu daļiņu gaismas staru. Tāpēc mēs varam runāt par zaļu zāli, dzelteniem pieneņu ziediem, sarkanām magonēm, ziliem liniem, zilām acīm, raibiem brunčiem.
Tātad visa krāšņā, krāsainā pasaule veidojas no atstarotās gaismas, kuru uztver mūsu redze. Taču pasaule ir pietiekoši sarežģīta un viltus pilna un nevienu objektu mēs nevaram ieraudzīt tīrā veidā, bez piedevām. Tāpēc, runājot par objekta krāsu, jārēķinās ar tā apkārtni - fonu. Zaļa lapa uz koka lapotnes fona neizdalās, pats koks neizdalās citu līdzīgu vidū - mežā. Taču pietiek zaļu lapu uzlikt uz balta fona, lai skaidri saskatītu tās formu, krāsu, lielumu.
Pētot krāsas un to iedarbību, ir viegli kļūdīties, kļūt vienpusīgam. Fiziķi cenšas izzināt gaismas viļņu garumus un atstarošanas koeficientus, dažādos veidos mēģina izmērīt krāsas. Savukārt psihologi īpaši uzsver krāsu iedarbību uz mums, pētī mūsu sajūtas, attieksmi, reakciju uz krāsām.
Krāsas uztvere mainās atšķirībā no tā, uz kāda fona to apskatām un kādas krāsas tai atrodas līdzās. Siltu, gaišu krāsu laukumi mums šķiet lielāki nekā tāda paša izmēra vēsu, tumšu krāsu laukumi. Vērā ņemams ir arī krāsu laukumu piesātinājums un intensitāte - stiprums, spēka pakāpe, spraigums, spilgtums.…
