Darba tēma ir „Krāsu un cilvēka auras sintēze”. Autoru motivācija zinātniski pētnieciskā darba tēmas izvēlei bija vēlme iegūt plašākas zināšanas par krāsām, to simbolisko un psihofizioloģisko nozīmi, izprast un uzzināt vairāk gan par sevi, gan par apkārt esošajiem cilvēkiem. Interesi aktivizēja arvien biežāk medijos pieejamā informācija par krāsu psiholoģiju, auru - cilvēka enerģētisko lauku.
Autoru motivācija pētīt Rēzeknes 1.vidusskolas 11.c klasi mācošos skolotājus un skolas administrāciju bija tāda, ka skolēni pedagogus pazīst tikai tik daudz, cik viņi atklājas mācību stundu laikā. Iepazīstot skolotājus nedaudz vairāk, izpētot viņu raksturus, audzēkņi varētu paredzēt skolotāju reakciju dažādās situācijās un tādā veidā izvairīties no konfliktsituācijām.
Lai izprastu, kas ir krāsa, jāapskata šī jēdziena nozīme.
E. Ozolas grāmatā „Krāsas. Uztvere un iedarbība” šis jēdziens tiek skaidrots kā atstarota gaisma, un tai piemītoša īpašība izraisīt noteiktu redzes sajūtu atbilstoši gaismas staru spektrālajam sastāvam. Dažāds gaismas viļņu garums izraisa dažādas krāsu sajūtas.
Savukārt interneta enciklopēdijā „Wikipedia” krāsa skaidrota kā gaismas frekvences (viļņa garuma) uztveršana, kuru nodrošina acs smalkā uzbūve.
Acsābola asinsvadu apvalkā izšķir trīs daļas. Lielāko- mugurējo daļu sauc par dzīsleni, tā uz priekšpusi pāriet starenē, kas savukārt turpinās varavīksnenē. (skat.pielikumu Nr.1) Varavīksnenē atrodas pigments, no kura atkarīga acs krāsa. Cilvēka acī ir trīs tipu vālītes, kas uztver atšķirīgu viļņu garumu gaismu – aptuveni sarkanu, zaļu un zilu. No šīm trīs pamatkrāsam veidojas citas krāsas. Ja apgaismojums ir ļoti vājš, redzes procesā piedalās tikai nūjiņas, kas uz krāsu nereaģē, un rodas pelekās krāsas sajūta. Šo krāsas toni sauc par „nulles krāsu” . Cilvēka acs uztver redzamās gaismas viļņu garumu no 380- 760 nanometriem. Krāsas uztvere daļēji var mainīties atkarībā no cilvēka psihofizioloģiskā stāvokļa, piemēram, bīstamās situācijās tā pastiprinās, bet nogurumā pavājinās. Lai cilvēki redzētu apkārtējos priekšmetus, nepietiek ar to, ka mums ir redzes analizatori. Priekšmetus mēs varam saskatīt tikai tad, kad tie ir apgaismoti, un tie atstaro daļu no uz tiem krītošās gaismas. Ķermeņus mēs redzam tādā krāsā, kādas krāsas gaismu tie atstaro; ja ķermenis atstaro visas krāsas gaismu, mēs to redzam baltu; ja ķermenis vispār neatstaro gaismu, mēs to redzam melnu. Redzes sajūtu cilvēka acīs rada no aplūkojamā priekšmeta atstarotā gaisma, kura kairina uz tīklenes esošos fotoreceptorus.
Tika izvirzīta hipotēze: Krāsas izvēle atbilst cilvēka auras pamatkrāsai un starojumam.
Autoru darba mērķis ir izpētīt krāsu un auras psihofizioloģisko nozīmi cilvēku dzīvē.
Mērķa sasniegšanai tika izvirzīti šādi uzdevumi:
1.apzināt un aprobēt zinātnisko literatūru par krāsām;
2.izpētīt 11.c klasi mācošo skolotāju un skolas administrācijas pārstāvju rakstura iezīmes ar krāsu metodi;
3.noskaidrot atbilstību starp cilvēka izvēlēto krāsu un viņa auras pamatkrāsu un starojumu;
4.apkopot pētījuma laikā iegūtos rezultātus.
Veicot pētniecisko darbu tikai izmantota Rēzeknes Centralajā bibliotēkā pieejama literatūra par krāsām, aurām, autori balstījās uz Latvijas preses izdevumiem, piemēram, „Vakara ziņas” , „Santa” , „Jaunā avīze”, „Psiholoģijas pasaule”.
Darbam ir 3 nodaļas, katrā ietilpst vairākas apakšnodaļas.
1. nodaļa satur informāciju par hromatisko un ahromatisko krāsu psihofizioloģisko nozīmi, simboliku, praktisko nozīmi cilvēku dzīvē;
2. nodaļa satur informāciju par aurām, to pamatkrāsām un starojumu;
3. nodaļa satur informāciju par respondentiem – dzimums, vidējais vecums, izglītība.
Iekļautajās apakšnodaļās veidots veikto pētījumu apraksts.…
