Kreativitāte - garīgā darba tehnikas nozīmē - dod mums iespēju atteikties no vecā domāšanas veida. Kreatīvā domāšana virza uz jaunām idejām, jauniem uzskatiem, jauniem problēmu risinājumiem. Pedagoģiskajā procesā ir svarīgi skolēnos atmodināt kreativitāti lai skolēns būtu atvērts jaunai informācijas uzņemšanai, pareizai tās uzņemšanai un atsijāšanai. Veicināt lai skolēns atbrīvojas no vecām un gatavām domāšanas struktūrām, lai koncentrējās uz procesu, nevis uz rezultātu. Iemācīt nepieļaut priekšlaicīgu kritiku un kritizēt kreatīvi. Atmodināt skolēnos inteliģenci, prasmi apgūt kādu zināšanu jomu, lai varētu atbildēt uz visiem jautājumiem eksāmenos, kontroldarbos vai mājasdarbos. Palīdzēt skolēniem atrast motivāciju attiecīgajai darbībai. Radīt interesi par apgūstamo vielu lai veicinātu atmiņas, iegaumēšanas apjomu. Veidot skolēnos prasmi plānot laiku.
Kreatīvi jeb radoši cilvēki ir visi cilvēki. Bet ne katrs savu kreatīvo potenciālu izmanto auglīgi. Bieži vien mums ir labas idejas, bet bieži tās pārāk daudzo standartuzskatu, vispasaules ideju, nolietotu frāžu un izteicienu ietekmē pazūd. Tas kurš meklē vienkāršu kreativitātes formulu, to atradīs četros vārdos – vispirms savākt, tad izsijāt. Tomēr lielākajai daļai cilvēku tas ir klupšanas akmens. Viņi idejas savāc tā, ka vairs nespēj tās pareizi izsijāt un derīgo atšķirt no nederīgā, respektīvi, nākas meklēt adatu siena kaudzē. Pedaģoģiskajā procesā būtu jāiemāca audzēkņiem savākt visas idejas izsijāt un sakārtot, lai pēc tam varētu atrast pamatu domām, kas galu galā risinās problēmas, radīs ko jaunu. Kā metodi varētu izmantot „prāta vētru”. Šī metode ir vienkārša, un tomēr tai ir daži noteikumi, kas sniedz ieskatu radošās domāšanas procesos – 5 – 7 cilvēku grupa satiekas moderatora vadībā. Moderators šīs idejas pieraksta (visiem redzot uz tāfeles vai datorā), pievēršot uzmanību tam, lai neviena ideja netiktu kritizēta, izsmieta vai kā citādi novērtēta. Kad dalībniekiem vairs nekas prātā nenāk, viņš vingrinājumu pārtrauc, un grupa sāk darboties otrajā fāzē – ideju novērtēšanā. Šeit ir jāievēro augsta disciplīna, jo pastāvot iesīkstējušiem aizspriedumiem, citu cilvēku (un arī savas) idejas kritizēt pareizi nav nemaz tik viegli. Bet, ja šī kritika ir konstruktīva, tā var veicināt jaunu ideju atrašanu. „Prāta vētra” ir ļoti vienkārša metode. Tās zelta likums ir šāds – vispirms pieraksti visu, kas tev ienāk prātā, un izvērtē to vēlreiz. „Prāta vētra” var nojaukt stingrus domāšanas stereotipus un atklāt slēptas idejas. Laika gaitā ir radušās daudzas kreatīvās metodes. Ilgās praktiskās lietošanas laikā tās ir daļēji pilnveidotas un visspecifiskāko problēmu gadījumos bieži vien izrādījušās negaidīti veiksmīgas. Anonīmā „prāta vētra”. Tā kā daudziem cilvēkiem ir saprotama nepatika citu (galvenokārt svešu) klātbūtnē brīvi paust savas idejas, tad „prāta vētras” „zaļās krāsas” fāzi vēlākās grupas dalībnieki var izpildīt mājās. Tādā gadījumā idejas atzīmē uz lapas vai atsevišķām kartiņām. Moderātors tās nolasa, nenosaucot autora vārdu, un kritiku var noklausīties nenosarkstot. Anonīmajā „prāta vētrā” tiek ņemtas vērā bailes „izgāzties”. Didaktiskā „prāta vētra”. Vienīgi moderātors zina konkrēto problēmu, un soli pa solim tuvina grupu tēmai.
…
