Mūsdienu tirgus ekonomika nav iedomājama bez plašām kredītattiecībām. Pateicoties tām, rodas labvēlīgas iespējas kapitāla pārplūdei no mazāk ienesīgām ekonomiskām nozarēm uz ienesīgākām, tās paātrina preču realizāciju, samazina ar naudas apgrozību saistītās izmaksas, sekmē kapitāla uzkrāšanu. Kredīts dod iespēju savlaicīgi un pilnīgi apmierināt uzņēmumu vajadzības pēc naudas līdzekļiem dažādos laika posmos, efektīvi izmantot naudas resursus tautsaimniecībā. Tas arī ir ļoti labs līdzeklis kā mājsaimniecībām nodrošināt sev nepieciešamās lietas un celt savu labturību. Savukārt kredītu piešķiršanas pamatmērķis ir gūt peļņu no šiem darījumiem. Tātad mēs varam secināt, ka ar kredīta palīdzību peļņu jeb labumu gūst abas puses - gan aizdevējs jeb kreditors gan aizņēmējs jeb debitors. Sabā darbā es apskatīšu kas tad ir kredīts pēc būtības un galveno uzsvaru likšu uz kredīta procentu likmēm, apskatīšu kā tās rodas un kādi ir to plusi un mīnusi.
Lai varētu aizdot naudu, ir jābūt uz laiku brīviem naudas līdzekļiem, kas nav piesaistīti ne ražošanā, ne arī preču apgrozībā. Brīvie naudas līdzekļi, kas koncentrējas bankās, veido kredītu resursus, kurus bankas aizdod citiem (uzņēmējiem, iedzīvotājiem) par atlīdzību aizdevuma procenta formā, t.i. it kā pārdod pašu naudu. Līdz ar to rodas īpašs tirdzniecības veids – tirdzniecība ar naudu. Pēc vienas definīcijas kredītu var definēt sekojoši: Kredīts ir naudas vai citu atvieglojamu lietu aizdevums, ko fiziskām un juridiskām personām sniedz kredītiestādes un kas šīm personām dod tiesības rīkoties ar naudu vai citām atvieglojamām lietām un uzliek saistības atdot naudu vai citas atvieglojamās lietas, ar vai bez procentiem.…