Kredīts ir brīvo naudas līdzekļu kustība, ko bankas vai uzņēmumi piešķir kredīta ņēmējam uz noteiktu laiku par noteiktu atlīdzību.
Vārds „kredīts” celies no latīņu valodas credare – ticēt, uzticēties. Kredīta devējs kredīta ņēmējam atvēl lietošanas tiesības uz noteiktu naudas summu (finanšu kredīts), bet kredīta ņēmējs uzņemas saistības šo naudas summu pēc noteikta laika atmaksāt. Kā kompensāciju par lietošanas tiesību atdošanu parasti tiek noteikti procenti. (Rūrāne, 2007)
Personas, kas stājas kredītattiecībās:
kredīta devējs – kreditors – aizdevējs
kredīta ņēmējs – debitors – aizņēmējs
Ne vienmēr kredīta attiecības nosaka maksa par aizdevumu. Kredīta attiecības var rasties pašā līdzekļu aprites gaitā dažādos saimniecības posmos. Kredīta nepieciešamību rada starpība starp naudas izdevumiem ražošanas līdzekļu un priekšmetu iegādei un naudas ieņēmumiem par pārdoto produkciju vai pakalpojumiem. Rodas vajadzība pēc kredīta, lai nodrošinātu līdzekļu aprites pastāvīgumu. Bet līdzekļu aprites gaitā rodas arī uzkrājumi, kas uzņēmumam vai fiziskām personām nav vajadzīgi. Tātad kredīts ļauj izdevīgi izmantot viena uzņēmuma brīvos līdzekļus citu uzņēmumu vajadzībām.(Rūrāne, 2007)
Kredīta funkcijas ir šādas:
pārdales funkcija;
apgrozības izmaksu ekonomijas funkcija
valsts ekonomikas zināma regulēšana
Svarīgākā ir pārdales funkcija: ar kredīta palīdzību nodrošina kapitāla pārdali tautsaimniecībā, tā novirzīšana no vienas nozares uz citu, no vieniem īpašniekiem pie citiem. Tādā veidā kļūst iespējama ražošanas paplašināšana ārpus kapitāla ietvariem, ekonomiskā attīstība un līdzekļu koncentrācija izdevīgākos un perspektīvākos virzienos.
Kredīts ir svarīgs naudas ekonomijas faktors. Naudas ekonomija tiek sasniegta:
bezskaidro maksājumu veidā;
palielinot naudas apgrozības ātrumu;
aizstājot metālnaudu ar kredītnaudu.
Naudas ekonomija, kas sasniegta, izmantojot kredītu, palielina ražošanas kapitāla īpatsvaru, kā arī ražošanas iespējas un peļņas normu.…
