4.5. Pāreja uz eiro
Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem. Lai novērstu nepamatotas cenu paaugstināšanas iespēju, tirgotājiem un pakalpojumu sniedzējiem trīs mēnešus pirms un vēl pusgadu pēc eiro ieviešanas būs jānorāda preču cenas gan latos, gan eiro. Tas ļaus vieglāk sekot līdzi cenām. Par nepareizu cenu norādīšanu eiro tirgotājus vai pakalpojumu sniedzējus varēs saukt pie atbildības. Banku kreditēšanas u.c. līgumiem tiks izmantots t.s.līgumu nepārtrauktības princips, tādējādi spēkā esošos līgumus nevajadzēs grozīt vai aizstāt ar jauniem. Summas tiks automātiski pārrēķinātas eiro pēc pārejas kursa. Tas pats attiecas uz visiem citiem līgumiem, kas noslēgti starp privātpersonām, uzņēmumiem.
Latvijas Komercbanku asociācija norāda, ka plānotā pāreja uz eiro ir milzīgs projekts un izaicinājums. "Bankām un visam biznesam ir kritiski svarīgi jau laikus gūt pilnīgu skaidrību un pārliecību par to, ka eiro ieviešana notiks paredzētajā datumā un biznesa veiktie un vēl veicamie ieguldījumi pārejai uz eiro būs pamatoti un jēgpilni. Bankas ir viens no eiro ieviešanas stūrakmeņiem, un tās darīs visu iespējamo, lai pāreja uz eiro visiem klientiem notiktu viegli, ērti un saprotami. Tādēļ tās aicina cilvēkus maksimāli uzticēties bezskaidrai naudai un norēķinu kartēm, jo bezskaidrās naudas nomaiņa no latiem uz eiro būs visvienkāršākā un visērtākā," pastāstīja asociācijā [4].
4.6. Eiro ieviešanas izmaksas
Latvijai piecos gados ESM būs jāiemaksā 28 miljoni latu katrā gadā. Savukārt eiro ieviešanas izdevumi valsts sektoram aprēķināti 8,7 miljoni latu apmērā, tai skaitā izmaksas informācijas sistēmu pielāgošanai, skaidras naudas apmaiņas organizēšanai atsevišķās pasta nodaļās, eiro komunikācijai 1,4 miljoni latu, papildu drošības pasākumiem, kā arī nefinanšu sektora pasākumiem - profesionāliem semināriem, cenu monitoringam un cenu kontrolei. Tās būs vienreizējas izmaksas, turklāt izmaksas būs arī tad, ja lemtu iestāties eirozonā kādā vēlākā laikā. Privātajam biznesam būs savi izdevumi, piemēram, grāmatvedības uzskaites pielāgošana eiro, kases aparātu pārprogrammēšana, klientu informēšana. Atkarībā no uzņēmuma lieluma un darbības jomas izdevumi var būt mazāki vai lielāki. Citu valstu pieredze rāda, ka tie varētu būt 0,5% no IKP, jeb ~ 110-219 milj. Eiro [3].
…
