Saistības (kreditoru parādi) ir pašvaldības pienākums, kas radies pagātnes notikumu rezultātā un par kuru norēķinoties, var prognozēt, ka no pašvaldības aizplūdīs resursi, kas ietver ekonomiskos labumus. Raksturīgākā saistību pazīme ir tā, ka iestādei ir pienākums – obligāts uzdevums vai atbildība – rīkoties vai kaut ko veikt noteiktā veidā. Šie pienākumi izriet no līgumiem vai likumiem.
Tēma ir aktuāla, jo ikviena iestāde vai uzņēmums saskaras ar kreditoru parādiem, kā arī ar to, cik grūti šos parādus ir atmaksāt.
Darba mērķis:
Izpētīt XXX pilsētas domes kreditoru parādus, to uzskaiti un kontroli.
Darba uzdevumi:
1.Apkopot informāciju par kreditoru parādiem, to veidiem un izvērtēt to uzskaiti pašvaldībā.
2.Izvērtēt kreditoru parādu kontroli pašvaldībā.
3.Sniegt secinājumus.
Iestāde, veicot savu darbību, ne vienmēr uzreiz norēķinās ar citām juridiskām un fiziskām personām par saņemtajiem materiāliem vai sniegtajiem pakalpojumiem, iestāde var arī aizņemties naudas līdzekļus savas darbības nodrošināšanai, veidojas arī parādi budžetam par nodokļiem un nodevām un citi parādi. Tādos gadījumos iestādei veidojas saistības (kreditoru parādi) attiecībā pret citām juridiskām vai fiziskām personām [6.,34.-35.].
Personas, kurām iestāde ir parādā sauc par kreditoriem. Iestādes līdzekļu finansēšanas avotu, kuru veido svešais jeb aizņemtais kapitāls sauc par kreditora parādu [5.,31.].
Kreditori dalās divās grupās:
1)īstermiņa kreditoru parādi – tie parādi, kas iestādei jāatmaksā gada laikā, skaitot kopš bilances datuma;
2)ilgtermiņa kreditoru parādi – tie ir parādi, kas iestādei jāatmaksā termiņā, kas pārsniedz vienu gadu, skaitot kopš bilances datuma.
Bilancē katram kreditoru parādu postenim atsevišķi norāda īstermiņa un ilgtermiņa kreditoru parādu summas. Kreditoru parāda samaksas termiņš parasti ir noteikts uz izsniegtā rēķina vai fiksēts noslēgtajā līgumā [6.,34.-35.].
Raksturīga saistību pazīme ir tā, ka juridiskai vai fiziskai personai ir pienākums – obligāts uzdevums vai atbildība – rīkoties vai kaut ko veikt noteiktā veidā. Pienākumi var izrietēt no juridiski saistoša līguma vai likuma prasības, kā tas notiek ar parādiem par saņemtajiem pakalpojumiem. Nākotnes apņemšanās nerada saistības. Saistības parasti rodas, ja aktīvi jau ir piegādāti vai iestāde ir noslēgusi neatsaucamu aktīvu iegādes līgumu. Pēdējā gadījumā sankciju piemērošana praktiski neļauj izvairīties no līgumu izpildes. Esoša pienākuma izpilde parasti nozīmē otras puses prasību apmierināšanu, atdodot ekonomiski izdevīgus resursus [9.,167.].
Pārskata bilancē kreditoru parādi jāparāda atbilstoši attaisnojuma dokumentiem (rēķiniem, līgumiem u.c.) un ierakstiem grāmatvedības reģistros, un tie ir jāsaskaņo ar kreditoru uzskaites datiem bilances datumā. No kreditoriem saņemtie salīdzināšanas akti jāpārbauda pēc uzņēmuma grāmatvedības datiem, un, ja parāda summas sakrīt, tad aktu apstiprina un nosūta atpakaļ kreditoram.
Likums “Par uzņēmuma gada pārskatiem” nosaka kreditoru gan īstermiņa, gan ilgtermiņa iedalījumu pa šādām vienveidīgām grupām:
aizņēmumi pret obligācijām;
akcijās pārvēršamie aizņēmumi;
aizņēmumi no kredītiestādēm;
citi aizņēmumi;
no pircējiem saņemtie avansi;
parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem;
maksājamie vekseļi;
parādi radniecīgiem uzņēmumiem;
parādi asociētiem uzņēmumiem;
nodokļi un sociālās nodrošināšanas maksājumi;
pārējie kreditori;
nākamo periodu ieņēmumi;
pārskata gada dividendes;
neizmaksātās iepriekšējo gadu dividendes;
uzkrātās saistības.…
