IEVADS
Mūsdienās, pasaulei attīstoties arvien straujāk un straujāk, kredītu un depozītu nozīmīgums arvien pieaug. Cilvēki vēlas ņemt kredītus, lai iegādātos jaunas automašīnas, mājokļus, lai justos labāk un ērtāk. Ar kredītu palīdzību cilvēks šo preci var iegādāties uzreiz, nevis pēc vairākiem gadiem, jo šīs preces ir dārgas, lai tās iegādātos uzreiz. Tāpat, pieaugot vispārējai labklājībai valstī, pieaug iedzīvotāju brīvie naudas līdzekļi, tāpēc cilvēki labprāt tos nogulda bankās, lai gūtu kādu peļņu. Cilvēki nogulda naudu bankās uz dažādiem termiņiem, ņemot vērā to, pēc cik ilga laika viņam noguldītā nauda būs nepieciešama konkrētiem darījumiem vai citu aktīvu iegādei.
Kopš iestāšanās Eiropas Savienībā 2004. gadā Latvijas finanšu tirgi ir piedzīvojuši strauju attīstību jaunos virzienos. Finanšu tirgus izaugsme ir viens no faktoriem, kas ir veicinājis Latvijas tautsaimniecības attīstību. Līdz ar valsts tautsaimniecības izaugsmi pieauga inflācija, kā arī mainījās depozītu un kredītu procentu likmes. Latvijā kredītprocentu un depozītprocentu mainīgums pēdējo gadu laikā ir bijis samērā svārstīgs. Procentu likmju svārstīgums lielā mērā ir atkarīgs arī no apstākļiem pasaules finanšu tirgos.
Šī referāta mērķis ir izpētīt kredītprocentu un depozītprocentu dinamiku laika posmā no 2004. gada janvāra līdz 2009. gada martam, izpētīt procentu likmju izmaiņas, to cēloņus, noteikt kopīgās tendences. Lai sasniegtu referātā izvirzīto mērķi, vispirms kredīts un depozīts tiks raksturots no teorētiskās puses, savukārt praktiskajā daļā tiks analizētas kredītu un depozītu procentu likmes un to dinamika. Referātā galvenokārt tiks izmantoti Latvijas Bankas dati par procentu likmēm, kā arī dažādi raksti no interneta.
TEORĒTISKĀ DAĻA
KREDĪTS
Kredīts ir naudas vai preču aizdevums, par kuru jāmaksā aizdevu procenti. Kredītattiecībās ir divas puses: aizdevējs (kreditors) un aizņēmējs (debitors). Kredīta noteikumi tiek atspoguļoti parādsaistību līgumā. 1 Mūsdienu tirgus ekonomika nav iedomājama bez plašām kredītattiecībām. Pateicoties tām, pirmkārt, rodas labvēlīgas iespējas kapitāla pārplūdei no mazāk ienesīgām ekonomikas nozarēm uz ienesīgākām, otrkārt, tās paātrina preču realizāciju, treškārt, samazina ar naudas apgrozību saistītās izmaksas, ceturtkārt, sekmē kapitāla uzkrāšanu. Fiziskās personas visbiežāk izmanto kredītu, lai samaksātu par ilglietošanas preču iegādi, piemēram, ledusskapi, automašīnu, dzīvojamo māju, mēbelēm, kā arī par izglītību, ceļojumu u. tml. Savukārt juridiskām personām vajadzību pēc kredīta izsauc nepieciešamība uzsākt uzņēmējdarbību vai uzņēmuma iegāde, nepieciešamība nodrošināt ražīgā kapitāla nepārtrauktu apriti.2
…