Demokrātija ir pamats, lai valsts būtu plaukstoša , lai cilvēki justos brīvi un labi. Demokrātija ir tāds režīms pēc kura tiecas gandrīz visas pasaules valstis. Citām tas sanāk labāk, citām sliktāk, tomēr tas ir viens mērķis. Tam ir vajadzīgs tautas atbalsts. Modernā demokrātija sākotnēji tika skaidrota kā pārstāvju parlamenta sistēma, kurai pārstāvjus izvēlās brīvās sacensību vēlēšanās, kurās var balsot vairākums vīrieši, kas ir pilsoņi. Vēlāk vēlēšanu tiesības tika paplašinātas. 20. gadsimtā terminu demokrātija sāka lietot ne tikai aprakstot valdīšanas sistēmu, bet arī citas sociālās attiecības. It īpaši amerikāņi uzsver, ka viņiem ir ne tikai demokrātiskas politiskās institūcijas, bet arī demokrātiska sabiedrība. Pēc viņu domām, tā ir sabiedrība, kurā nav pārmantotas šķiru atšķirības un kura tuvojas iespēju vienlīdzībai visiem pilsoņiem. Šajā gadījumā termins demokrātija tiek lietots, lai apzīmētu sociālo vienlīdzību, nevis valdīšanas formu. Tas ir valdīšanas veids, kur tauta sniedz savu līdzdalību. Tā var kontrolēt un ietekmēt valsts politiku. Te cilvēki pakļaujas sabiedrības interesēm, tā arī pakļaujoties savējām. Tas ir vislabākais valdīšanas veids, kuru valsts varētu ieviest.
“Kā Krievijā notiekošie procesi, tā arī tās politika attiecībā uz Baltijas jūras reģiona valstīm un Eiropas Savienību ir faktors, kas tieši vai netieši ietekmē reģionā notiekošos procesus.”1 Krievija ir viena no ietekmīgākām valstīm pasaulē, tās lēmumi iespaido daudzas valstis. Savā pastāvēšanas laikā Krievija nemainīja valdību demokrātiskā veidā, izņemot divas reizes – Rurečevu dinastijas beigās un 1917. gada revolūcijas laikā, kad Krievija palika bez stabilas, tradicionālas autoritārās varas. Šie abi periodi Krievijā asociējas asociējas ar šausmām, vardarbību un pilsoņu karu. 1991. gadā pēc Padomju Savienības sabrukšanas Krievija nonāca trešo reizi šādā situācijā. Krievijas tauta nostājas izvēles priekšā balsojot par prezidentu vai tā opozīciju, kas līdztekus bija izvēle starp varu un haosu, tas lika Krievijas iedzīvotājiem balsot par mazākuma varu, lai izvairītos no vēstures pieredzes. Krievijas sistēma ir savā sākuma stadijā, tai nav pieredzes demokrātijā. Tā ir vēl vāja savā sākotnējā stadijā, tomēr līdztekus tam tā ir savā ziņā lokana, jo tai nav stingras struktūras. Katra krīze caur ko šī sistēma iet, dod dažādas iespējas labvēlīgi risināt šās krīzes, stiprinot sistēmu un izvēloties dažādus ceļus sistēmas veidošanā.
Rodas jautājums kāda sistēma Krievijā valda tagad? Uzskatu, ka tā ir aktuāla tēma, jo Krievijas politika ietekmē visu pasauli, daudzas valstis ir atkarīgas no tās resursiem un lēmumiem. Mans pētijums ir par Krievijas pastāvošo kārtību.Uzskatu, ka Krievijā laika gaitā ir parādījušas demokrātijas iezīmes, tomēr to nav tik daudz, lai uzskatītu to par demokrātisku valsti. Mana pētījuma hipotēze: Krievijā pašlaik nepastāv demokrātiskais politiskais režīms. To arī centīšos pierādīt pētījuma gaitā. Mana darba uzdevumi ir apskatīt demokrātijas teoriju un jēdzienu, Krievijas konstitūciju, Krievijas iekšpolitisko situāciju un analizēt to teorijas skatījumā. …
