Krievijas Federācijas intereses sadarbības īstenošanā ar BRICS dalībvalstīm kopš 2022. gada 24. februāra

Krievijas Federācijas iesāktā agresija Ukrainā kopš 2022. gada 24. februāra ir izpelnījusies Eiropas, Amerikas Savienoto Valstu (turpmāk tekstā - ASV) un to sabiedroto nosodījumu un kritiku. Krievijas prezidenta Vladimira Putina izsludinātajai “speciālajai militārajai operācijai” turpinoties līdz pat šodienai, Eiropas Savienība (turpmāk tekstā - ES) jau ir apstiprinājusi deviņas jaunas sankciju paketes pret Krievijas Federāciju un tostarp arī pret Baltkrievijas Republiku un Irānas Islama Republiku, kuras ir bijušas klātesošas un sniegušas gan teritoriālo palīdzību (Baltkrievijas gadījumā), gan tehnisko atbalstu (Baltkrievijas un Irānas gadījumā) Krievijai kara ekselēšanā. Jāmin, ka ES nav vienīgais aktors, kas ieviesis jaunas sankcijas pret Krieviju, virkne valstu, piemēram, Austrālija ir noteikušas lokālās sankcijas.
Rietumvalstu un ASV centieni mazināt un izolēt Krievijas klātbūtni, mazinot arī valstu enerģētisko un visa veida atkarību no Krievijas, ir mudinājuši Krievijai pastiprinātāk lūkoties Āzijas, dienvidu u.c. virzienos. Piemēram, Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs aizvadītājā gadā ir apmeklējis virkni Āfrikas valstu, kur kā galvenais vizīšu mērķis tiek pasniegti nolūki stiprināt savstarpējās divpusējās attiecības. …