5. LATVIJA-KRIEVIJAS ĢEOPOLITISKO UN STRATĒĢISKO INTEREŠU TELPĀ
Latvijā - mazā valstī, kas atrodas ģeopolitiski apdraudētā telpā - īpaša uzmanība jāpievērš ģeopolitikas studijām Krievijā, mūsu neizbēgamajā kaimiņvalstī. N. Deivisa Eiropas vēsturē, kurā tiek uzsvērts, ka Krievijā izsens ir bijusi populāra doma, ka tā ir īpaša slāvu civilizācija starp Eiropu un Āziju, ne īsti Eiropa, ne īsti Āzija. Pašreizējā ģeopolitikas politiskā un psiholoģiskā vide Krievijā ir visai līdzīga Vācijai pēc Pirmā pasaules kara. Krievijā 20. gs. 90. gados sāka lietot apzīmējumu "Veimāras Krievija". Zaudējusi auksto karu, sabrūkot komunismam un Padomju Savienībai, Krievija ģeopolitiski ir "atsviesta" atpakaļ par vairākiem gad¬simtiem, bet tā nav atmetusi cerības un apņemšanos pārvarēt savu "Versaļu".
Interese par ģeopolitiku un valsts ārpolitikas mērķu ģeopolitisks pamatojums Krievijā kļuva īpaši populārs, sākot ar 1992.-1993. gadu. kad pakāpeniski tika pārvarēts prorietumnieciskais posms Krievijas ārpolitikā. Speciālus darbus ģeopolitikai tolaik veltīja tādi Krievijas autori kā E. Pozdņakovs, V. Razuvajevs, N. Kapčenko, V. Kudrovs, K. Sorokins. Ģeopolitikai pievērsās arī tādi Krievijas ārpolitiskās stratēģijas izstrādātāji kā S. Karaganovs un A. Arbatovs. Apkopojot Krievijas ģeopolitisko domu (galvenokārt priekšstatus par Krievijas Eiropas poli¬tikas teritoriālajiem aspektiem), 20. gs. 90. gados var izcelt sekojošas būtiskas tēzes:
Krievija pašlaik ir vismaz daļēji izstumta no Eiropas, īpaši no Centrālās un Austrumeiropas. Krievija ar to samierināties nevar; ir jāatjauno Krievijas ģeopolitiskās intereses Centrālajā un Austrumeiropā.
Krievijas izstumšana no Eiropas sagrauj visa kontinenta drošību un ģeopolitisko stabilitāti un rada pamatu nepārredzamiem konfliktiem.
Norisinās Centrālas un Austrumeiropas fragmentācija: pastāv daudzas vājas valstis - tāpat kā 20.-30. gados. Stratēģiskā ziņā tas ir izdevīgi Krievijai. Centrālā un Austrumeiropa ir ģeopolitiski neatraujama no Krievijas: tās fragmentācija ļaus Krievijai nākotnē atjaunot savas ģeopolitiskās intereses šajā telpā.
Baltija atrodas neapstrīdama Krievijas ģeopolitisko un stratēģisko interešu telpā. un Krievija centīsies neļaut tai "aizbēgt uz Eiropu". Baltijas valstis ģeopolitiskā ziņā ir tik neizdevīgi novietotas, ka tām būtu jāveido jauns ģeopolitisks reģions, lai pārvarētu Krievijas ģeopolitisko pievilkšanas spēku, bet tās to nespēj, jo ir pārāk mazas. Baltijas valstis atrodas Eiropas "trešajā ešelona" (ar to tiek domāta secība, kādā tās varētu integrēties Eiropas un transatlantiskajās organizācijās), līdz ar to Krievijai ir lielas iespējas paturēt Baltiju savā ģeopolitiskajā telpā.
Krievijas vēsturiskā pieredze māca, ka tā vienmēr ir pārvarējusi krīzes un pagrimumu un atguvusi ģeopolitiski zaudēto.
Balstoties uz šim tēzēm, Krievijai būtu iespējamas trīs ģeopolitiskās stratēģijas:
1) ekspansionisms - mēģinājumi atgūt zaudēto jau tuvākajā laikā;
2) defetisms - tiek atzīta sakāve, Krievija samierinās ar to un pat pieļauj vēl lielākus zaudējumus;
3) pozicionisms - tiek "iekonservēts" pašreizējais stāvoklis, uz laiku ar to jāsamierinās, bet tiek krāti spēki, un galu galā vismaz daļēji tiek atgūts zaudētais.
Mērenākie Krievijas ģeopolitiķi, izvērtējot Krievijas ģeopolitisko dinamiku, t.i., galveno ģeopolitisko rādītāju (ģeogrāfiskais stāvoklis, robežas, komunikācijas un dabas resursi, ekonomikas attīstība, iedzīvotāju skaits, militārais spēks u.c.) attīstību, iesaka izvēlēties trešo stratēģiju - pozicionismu,- kas nozīmē spēku uzkrāšanu šodien un zaudējumu atgūšanu nākotnē.
…
