Sākot no 1917. g. līdz 1918.g. bija ļoti sarežģīts periods gan Krievijas, gan visas Eiropas vēsturē. Pēc I pasaules kara valstis izjuta uz ”savas ādas” visus materiālus, sociālus un morālus zudumus. Tas ir loģiski, ka jebkurš karš nevar atnest prieku un apmierinājumu, bet ļoti sarežģīti un nav iespējams līdz galam saprast ko juta citi cilvēki. Ļaudis sāka pesimistiski skatīties uz savu valdību, pārņemti ar bezpalīdzības izjūtu. Bet līdz ar to valstis gaidīja liktenīgas pārmaiņas, revolūcija, kurai bija jāatnes demokrātiju. Varētu teikt, ka Krievijai bija nepieciešams sociālais satricinājums, jo cara patvaldība un zemnieku tiesību un vispār cilvēku tiesību nerespektēšana radīja valstī sadrumstalotību un necienību pret cara valdību. Šo gadu laikā Krievija un citas valstis mēģināja atrast jauno pasaules kārtības formu, bet kopā ar to Krievija nonāca sarežģītā stāvoklī, jo cars Nikolajs II mēģināja transformēt absolūto monarhiju uz konstitucionālo monarhiju.
Būtībā caram Nikolajam II vajadzēja kļūt par līderu kara laikā, bet viņš par tādu nekļuva daļēji tāpēc, ka bija ļoti ”atkarīgs” no savas sievas. Valdonīga cariene bieži vien diktēja, kā rīkoties un kādus risinājumus ir jāpieņem caram. Pēc viņa domām, vislabākais veids, kā pārvaldīt valsti tas ir absolūta monarhija. Kopā ar to var izdarīt secinājumu, ka cars bija nespējīgs turēt savas rokas visu varu un kontrolēt valsts pārvaldīšanu, turklāt pašsaprotams, ka monarham ir jābūt pārliecinātām savos spēkos, bet izriet, ka monarhs bija tikai paklausīgs instruments sievas rokās. Jo viņš nevarēja ietekmēt uz nesavaldīgo politisko situāciju valstī. Situācija Krievijā ir interesanta ar to, ka cilvēkiem vajadzēja 12. gadu lai saprastu, ka pieņemtais manifests 1905. gadā 17. oktobrī, kurš garantēja cilvēkiem pilsoniskas tiesības gaidāmo efektu nedos, jo pat kopā ar Valsts Domes dibināšanu, cilvēkiem nebija iespēju aizstāvēt savas intereses. Kaut gan šis manifests deva iespēju liberālu noskaņu izveidošanai, jo būtībā Krievijas situācija nebija kaut kas neparasts 5. gadu laikā pēkšņi iestājusies valdības krīze, situācija pasliktinājusies vēl 1891. – 1892.g.g kopā ar cilvēku reakciju uz badu. Tāpēc šī darba mērķis būs izanalizēt un izpētīt situāciju Krievijā 1917. gada sākumā, tas nozīme, ka šajā darbā būs paradīts, ka Krievijas tauta cīnījās par savam tiesībām un kā Februāra revolūcijas notikumi ir ietekmējuši uz formējušo liberālo politisko procesu. …
