Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
0,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:777459
 
Author:
Evaluation:
Published: 21.01.2013.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: n/a
References: Not used
Extract

Krievzemē īpaši izceļas baznīcu un klosteru arhīvi. Tajos tika glabāti ne tikai reliģioza satura dokumenti, bet arī dokumenti, kas saistīti ar saimniecisko darbību. Laicīgie feodāļi izmantoja baznīcu un klosteru glabātuves, lai saglabātu savus visvērtīgākos dokumentus. Dokumenti tika aprakstīti, sistematizēti, un bieži arī kopēti. Senākais arhīva apraksts un kopijas grāmatas ir atrastas no 15. gs. Kirila-Belozera klosterī. Liels dokumentu masīvs no 16.-17. gs. ir atrasts Trīsvienības Sergija Lavrā.
Vārds „arhīvs” Krievijas likumdošanā pirmo reizi parādās Pētera I laikā. Krievijas pārveidotājs Pēteris I. 17. gs. mēģina sekot Zviedru arhīva tradīcijām. Galvenajā kolēģiju reglamentā 1720. gadā vesela nodaļa tika veltīta arhīviem. Tika iedibināti divi arhīvi – viens kopīgs visām senāta kolēģijām, kas bija ārlietu kolēģijas pakļautībā, otrs finansu lietu arhīvs revīziju kolēģijas pakļautībā. Krievijā šajā laikā parādās arhivariusa amats. Tika ieviests kopējs noteikums, ka kancelejās un kantoros izbeigtās lietas un dokumentus var glabāt tikai 3 gadu, pēc tam tie jāiesniedz arhīvā ar arhivariusa parakstu.
Pēc Pētera I nāves tika nodibināta arhīvu komisija, kas Krievijas Impērijas senātam sniedza svarīgus ziņojumus. Rūpes par dokumentu saglabāšanu izrādīja arī īpašumu kolēģija, kuras darbība nebija iespējama bez vietējo īpašumu tiesību dokumentu pieejamības. Tāpēc jau 1827. gadā senāts lika īpašuma lietu glabāšanai izveidot valsts arhīvu, pārrakstot visus īpašuma kolēģijas dokumentus speciālās burtnīcās (pavisam 4823). Senāts it īpaši rūpējās par šo dokumentu uzturēšanu kārtībā. Kad tika slēgta īpašumu kolēģija Katrīnas II laikā, tās arhīvs tika saglabāts atsevišķi ar nosaukumu „Seno īpašumu tiesību arhīvs” un vēlāk tas tika iekļauts „Maskavas iekšlietu ministrijas arhīvā”.
Vēlāk Katrīnas II laikā krievu arhīvi attīstījās uzņemot sevī pieredzi gan no vācu, gan citu valstsu pieredzes arhīvu darbībā. Vissenākos Krievijas dokumentus ir izdevies saglabāt pateicoties klostera arhīvistu darbībai. Šobrīd vislielākais skaits manuskriptu un grāmatu no Senkrievijas laikiem (16.-17.gs.) glabājas Krievijas Valsts seno aktu arhīvā Maskavā.

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register