19. gadsimtā par vienu no savdabīgākajām un spēcīgākajām Eiropā kļūst krievu nacionālās mūzikas skola. Tās rašanos ietekmē gadsimta pirmās puses lielākie vēsturiskie notikumi Krievijas dzīvē: 1812. gada karš pret Napoleonu, kad dzimtenes aizstāvībai ceļas visa krievu tauta, un dekabristu sacelšanās 1825. gadā. Šie notikumi liek krievu inteliģencei novērtēt dzimbūtniecības jūgā nospiestās tautas lielo garīgo spēku. Liek arī uzmanīgāk ieklausīties zemnieku radītajās bagātībās – dziesmās, teikās, pasakās.
Gadsimta sākumā krievu nacionālās mūzikas pūrs vēl ir patukšs, jo Pēterburgas galmā un aristokrātu salonos valda ārzemju skaņu māksla – itāliešu opera, franču balets. Krieviskais elements izpaužas tikai mājas muzicēšanā iecienītajās sentimentālajās sadzīves romancēs, agrīnajās operās (precīzāk – dziesmuspēlēs) ar krieviskiem sižetiem, instrumentālajās variācijās par krievu tēmām, kuras parasti ņemtas no pirmā, 18. gadsimta pēdējā ceturksnī izdotā tautasdziesmu krājuma “Krievu vienkāršās dziesmas ar notīm”.
18. gadsimta beigu mājas muzicēšanas gaisotni iztēloties ļauj vairākas P. Čaikovska operas “Pīķa dāma” lappuses, jo operas darbība norisinās tieši šajā laikā un vides kolorīta radīšanai vairākviet izmantojis tipiskus žanrus. Piemēram, 2. ainā Lizas un Poļinas duets. Tas izturēts liriskas sadzīves dziesmas raksturā, un to caurvij maigu noputu intonācijas, paralēlu tercu un sekstu kustība, kas tik raksturīga šim žanram. Tajā paša ainā skan Poļinas romance un tautiska rotaļu dziesma. 3. ainā, kuras darbība norisinās kādā aristokrātu nama ballē, savukārt ietverts slavas dziesmai – kantam (tas ir krievu 18. gadsimta mūzikas tipisks žanrs) – tuvs koris par godu ķeizarieni Katrīnai, kā arī “teātris teātrī”: balles viesi noskatās teatralizētu uzvedumu – pastorāli “Ganiņa žēlabas”, kuras mūzikā P. Čaikovskis atdarinājis agrīnā klasicisma galanto stilu. 4. ainā lielisks atradums ir senlaicīgā melodija , kuru dziedot vecā grāfiene atceras Parīzes augstākajā sabiedrībā aizvadīto jaunības laiku. Šim netiešajam raksturojumam komponists izmantojis melodiju no 18. gadsimta franču komponista A. Getrī operas “Ričards Lauvassirds”.…