Ar Krišjāņa Barona vārdu nesaraujami saistīta latviešu tautasdziesmu krāšanas, kārtošanas un pētīšanas vēsture. Viņa mūža darbs – monumentālais tautas dzejas izdevums “Latvju dainas” – ir ne tikai mūsu mutvārdu literatūras lielākais un vērtīgākais piemineklis, bet jo nozīmīgs folkloras zinātniskais publicējums pasaules literatūrā vispār.
18.gs. 60. Un 70.gados neskatoties uz to, ka Baltija pilnībā bija saistīta un atkarīga no Krievijas un, ka tauta zināmā mērā bija pārkrievojusies, sāka veidoties tā saucamā tautiskā atmoda. Tas vispirms nozīmēja nacionālās kultūras izstrādāšanu un sakopošanu, tas nozīmēja cīņu par latviešu valodu, cīņu pret pārtautošanu. Atmoda bija vēstures moments, kur samērā lielu tautas zemāko slāņu sociālie un nacionālie centieni un intereses sakrita. Sava laika plāksnē tautiskā atmoda jeb jaunlatvietības kustība bija progresīva un pat radikāla kustība.
Viens no šī perioda pirmajiem un redzamākajiem jaunās latviešu inteliģences darbiniekiem bija Krišjānis Barons. Ar šo posmu saistīta arī viņa publicistiskā darbība, dzeja un proza, tajā dziļi tveras viņa nozīmīgākais ieguldījums latviešu kultūras vēsturē – mūža otrā pusē paveiktais tautas dzejas krāšanas, kārtošanas un publicēšanas darbs.
Krišjānis Barons dzimis 1835.gada 31.oktobrī Kurzemē, Struteles muižā, kur viņa tēvs – ilggadējs kalps – tolaik iecelts par vagaru. 1837.gadā ģimene pārceļas uz Īli, kur jau agrā bērnībā sākas Krišjāņa pirmais patstāvīgais darba cēliens – ganu gaitas. Pēc tēva nāves 1843.gadā māte ar Krišjāni un citiem mazākajiem bērniem pāriet dzīvot pie izprecētās meitas Kristīnes uz Dundagas pusmuižu Valpeni. Te laiku pa laikam uzturoties arī vēlākajos gados un pamatīgi iepazīstot apspiesto klaušu zemnieku dzīvi, radās pirmās ierosmes. Kr.Barona antifeodālajiem centieniem.
Lasīt prasmi Krišjānis apgūst jau piecu gadu vecumā. Pirmās skolas gaitas sākas Dobelē, taču slimības dēļ nākas tās pamest. Par pirmo īsto skolu viņam kļūst Dundagas pagastskola, kur par skolotājiem strādā dziesminieki E. Dinsberģis un Fr. Mālberģis. 1847.gadā Krišjānis dodas uz Ventspili, kur mācās elementārajā un apriņķa skolā. Viņš turpina izglītību Jelgavas ģimnāzijā. Sākotnēji mācību maksu Krišjānis saņēma no Īles muižas īpašnieka, kuram bija jāpabalsta Kr.Barons. Tomēr jau pēc gada viņš pārtrauc pabalstīt Baronu un līdzekļus ģimnāzijas pabeigšanai Kr.Barons nopelna strādājot par mājskolotāju. Barons ģimnāziju pabeidz ar uzslavu, tā gūstot iespēju izkļūt no klaušu cilvēku stāvokļa.…