Krišjānis Barons dzimis 1835. gada 31. oktobrī Kurzemē, Struteles muižā, kur viņa tēvs Juris Barons iecelts par vagara. Viņš bijis noteikta rakstura cilvēks, kas darbos nav cietis paviršību, bet muižas darbinieku sišana Jurim Baronam bijusi pretīga un nepieņemama. Tādēļ ar saviem pienākumiem nācies tikt galā, lielāko tiesu panākot vēlamo ar savu piemēru. Un ne tikai darbā vien, arī sadzīvē tēvs arvien rādījis labu paraugu, nav smēķējis, dzēris, pret ļaudīm izturējies pieklājīgi, mājās radot harmonisku vidi, kur ģimenei, sanākot kopā, dziesmu kamola pavediens ritēt ritēja.
1837. gadā ģimene pārceļas uz Īli, kur jau agrā bērnībā sākas Krišjāņa Barona pirmais patstāvīgais darba cēliens - ganu gaitas. Šajā gleznainajā apvidū Krišjānis pavada 10 gadus.
Kad Juris Barons dodas izbraukumā pa Ventu, notiek nelaime - spēcīgajā Ventas straumē prāmis apgāžas, tēvam tik tikko izdodas izpeldēt malā. Bet ledainais ūdens ir darījis savu - tēvs mājās pārrodas slims un pēc mēneša mirst.
Tās ir pirmās lielās skumjas Krišjāņa Barona dzīvē, tikai mēnesi pēc tēva bērēm, viņš īsti sāk apjēgt notikušo un izjust savu bāreņa likteni. Gluži kā tautasdziesmā:
„Te bij arkls, te ecēšas, / Kur palika arājiņš? / Arājiņš apsagūla / Visu mūžu dienasvid!"
Nu astoņu bērnu māte Enģele Barone kļūst par galveno gādnieci, sargātāju un vadītāju. …