Secinājumi
• Barons ir uzskatāms par pirmo latviešu bibliogrāfu.
• Sistematizējot tautasdziesmas, Barons izveidojis pirmā akadēmiskā latviešu tautasdziesmu krājuma zinātnisko principus un veicinājis folkloristikas kā patstāvīgas zinātnes attīstību Latvijā.
• Viens no galvenajiem avotiem, uz kuriem objektīvi pamatojas latviešu dejas pētījumi, ir tautas dziesmas.
• Latvju dainas sniedz samērā nepilnīgus priekšstatus par kustību un horeogrāfisko formu īpatnībām latviešu senajā dejā.
• Latvju dainās Barons tautasdziesmas sakārtoja pēc cilvēka mūža rituma un gadu gājuma.
• Barons piemin iespējamo deju (rotaļu) klasificēšanas iedalījumu 1) senākās īstās latviešu rotaļas, 2) tādas, kas latviešiem ar citām radu tautām kopējas, un 3) jaunākos laikos no kaimiņu tautām patapinātās.
• Barons rotaļas sakārto alfabētiskā secībā, nepapildinot spēles aprakstu ar iespējamo tās klasifikācijas iedalījumu.
• Tiek uzrādīti rotaļdziesmu teksta varianti, bet visiem teksta variantiem veidots viens kopējs norises apraksts.
• Barons norisēm pievērš mazāk vērības nekā tekstiem, un tomēr tās ir ļoti vērtīgas un atstājušas dziļas pēdas latviešu rotaļnieku sadzīvē.
• Izanalizējot aprakstītos rotaļu elementus un horeogrāfiskās norises, ir iespējams rotaļas saklasificēt pēc Barona iedalījuma.
• Barons ievieto dejas (rotaļu) dziesmas arī citās Latvju dainu grāmatas nodaļās (pie dažādiem godiem, aizmirsto rotaļu dziesmu nodaļā), kas apgrūtina rotaļa, kā noteiktas norises, izpēti.
…