IEVADS.
Krišjāņa Valdemāra vārds bija labi pazīstams 19. gadsimta latviešu sabiedrībā, un tāds tas ir joprojām. Gandrīz vai ikkatram jau pirms iepazīšanās ar K. Valdemāru bija pazīstams viņa vārds vai pat izveidojies vairāk vai mazāk konkrēts priekšstats par to, kāds viņš varētu būt. Visi par Krišjānu Valdemāru esot runājuši ar lielu godbijību un cieņu, tomēr ikvienu ir pārsteigusi Valdemāra vienkāršība un cilvēciskums, pieklājīgā izturēšanās, runas veids un attieksme pret cilvēkiem. Tāpat arī man pirms šī referāta izstrādāšanas bija zināms viņa vārds un radies konkrēts priekšstats par K. Valdemāru. Manuprāt, viņš bija diženākais 19. gadsimta latvietis.
Lasot literatūru par K. Valdemāru, lielākā uzmanība veltīta viņa ieguldījumiem tieši latviešu avīžniecības un publicistikas attīstība, bet mazāk pievērsta uzmanība viņa domu un jūtu pasaulei, tādēļ lasīju arī paša K. Valdemāra daiļliteratūras darbus un centos labāk izprast viņa pasaules telpas redzējumu un savas vietas meklējumus dzīvē.
Krišjānis Valdemārs bija ne tikai viens no jaunlatviešu kustības aizsācējiem, tautas atmodas laika darbiniekiem, publicistiem un literātiem, bet arī iniciatīvas bagāta persona, kam liela nozīme latviešu tautas attīstībā un ceļā uz izglītības gaismu, ievērojams demokrātisks darbinieks, gudrs un viltīgs diplomāts, kā arī interesanta personība. Viņš bija pirmais un ietekmīgākais latviešu tautības cīnītājs pret Baltijas muižniecību.
…