Cilvēku apvienības, tai skaitā arī reliģiskās apvienības, ir būtisks priekšnosacījums, lai cilvēki varētu realizēt savas dabiskās tiesības. Atsevišķam indivīdam piemītošās tiesības un brīvības kļūst lielākas, apvienojoties ar sev līdzīgiem. Palielinās arī pilnīgi jaunas, plašākas iespējas to realizēšanā. Tauta, un tās veidotās apvienības, ir demokrātiskai iekārtai nepieciešami elementi, bez kuriem mūsdienu valsts nav iedomājama. Šo divu elementu attiecības ar valsti būs vienmēr drošākais pamats valstu klasifikācijai, jo šo divu attiecību līmenis ir tas, kas nosaka valsts raksturu. Tas ir arī garants valsts sekmīgai un tiesiskai attīstībai. Galu galā tiesību garantijas ir tie sociāli ekonomiskie apstākļi, kā arī tie politiskie un tiesiskie līdzekļi, kas nodrošina tiesību normu ievērošanu un izpildi valstī. Pilsoņiem un to radītām apvienībām tas rada tiesību realitāti.
Šā darba mērķis ir:
izzināt kristietības pirmsākumus Latvijas teritorijā;
izprast baznīcas lomu sabiedrībā;
apskatīt kristīgās ticības mācības ceļu cauri gadsimtiem līdz Latvijas atmodas laikam.
Autors pārsvarā ir izmantojis materiālus latviešu valodā, tomēr ir ievērojis, ka tik lielu uzmanību kā ārzemēs, Latvijā šādiem jautājumiem diemžēl nevelta, tomēr ir iespējams atrast pietiekami daudz literatūras, lai varētu iepazīties ar baznīcu lomas vispārējo būtību un ticības brīvības nozīmi. Diezgan lielu informācijas klāstu ir iespējams atrast interneta lappusēs, taču tās prakstiski nesniedz nekādu informāciju par pašiem kristietības pirmsākumiem un šīs ticības ieviešanu Latvijā.…